eņģeļa skūpsts

Man nepatīk realitāte
labāk dzīvoju sapņos
protams - savējos

Man nepatīk lielie sniegu kalni
jo pa tiem jābrien
līdz autobusa pieturai
un mājai Svētē

Man nepatīk
un zinu
eņģelis teiks -
patīk
patīk
patīk

bet tas jau ir tikai viens no maniem eņģeļiem
viens no tiem
kas uz zemes
sargā mani un māsu

man nepatīk dzīves skarbā realitāte
drīzāk dzīvoju sapņos
naivās izlūzijās
slēpjos baltos mākoņos
puķainās žalūzijās

man nepatīk
vai zini?
ziema
šī
un iepriekšējā
mmm
neciešu

un zobiem sakostiem
pretojos sniegputenim
man nepatīk
nepatīk

tikai atbalsī dzirdu eņģeli smejam
tev patīk
patīk
patīk

un es jautāju viņam :
- kas?
kas man patīk?
un tas tik viegli atsaka
- cīnīties
nepārstāt smagumu uz krūtīm nest

un atbalsīm pretī kliedzot
nē
man nepatīk
tu ar smīnu pretī man atčuksti
tev patīk
patīk
patīk

23.01.12.
rūdolfa!

krustvārdu mīklas

Pusnaktī
pirms aizveras aizkars
beidzas izrāde
sākas jauna nakts
pusnaktī
kads beidz (vai arī sāk)
skatīties
skatīties tavos logos
bet es
ietinoties baltos palagos
aizbēgu sapņos skaistākos..

pusnaktī
kad dzeguze nokūko savu
es tikai redzu atspulgu tavu
atvērtā logā
bez aizkara
bez sarga
tādu vienkāršu
kā tai dienā.
kad pēdējo reiz redzēju tevi
šķiet nedaudz sāpināju sevi
bet ko tur vairs
laiku nepatīsi atpakaļ
tikai turpināsi atvērtā logā lūkoties
atmiņās peldēties
un atcerēties
cik naiva biju
cik neapdomīga
stulba?
drīzāk aizmirsu savu "es"
bet tagad
šai vēlajā pusnaktī es zinu
krustvārdu mīklas vairs neminu
lieku visas kartis uz galda
atklāju sevi
un - re!
vinnēju džekpotu!

21.01.12.
rūdolfa!

kad mana pasaule gruzd

Viss var tik strauji mainīties
tik ātri varu tevi izaicināt iet skrieties
viss var tik ātri pazust
kā nauda kuru patriecu pagājušo nakt

viss var sekundē grimt
un pazust turpat
paslēpties aiz asaras dziļas
bet tik ļoti patiesas

un tu celies un ej
 - nejaušs garāmgājējs nodomās :
re, cik jauka meitenei diena
ka viņa tik ļoti smaida

bet tu jau nezini
ka mana pasaule gruzd
ka tā mutuļo
bet dvēsele mirguļo
no paguruma
no tīras sirdsapziņas

tā pagāja mana diena
tik trauksmaina trešdiena
kad sekundes simtdaļa
atnāca un iesita pļauku

19.01.2012.
rūdolfa!

vēstules no debesīm

šovakar
aiz loga ardās vējš

tas cenšas kokiem izraut saknes
un varbūt,
var jau būt
kopā ar tiem tas grib aizpūst prom arī mani
prom uz pavisam citu pasaui
uz Smaragdu

bet es turos pretī tam visam
un neļaujos
neļaujos aizpūst sevi
ļauties apmānam

tikai baltās vēstules no debesīm laižas lejup
nelikdamās ne ziņas par vētru
tās tikai apsedz zemi kā silta sega
un viss aizmieg
un laikam arī es

tikai sapņos attopos zināt
kaut kas nav kārtībā
un galu galā kā var zināt?
vai viss jau ir galā?

vai klusums ir pārņēmis visumu
un vējš ir pierimies
saule ir uzlēkusi
un tumsu izslēgusi..

šovakar
lasu pārdzīvoto
vēstules no debesīm
tās stāsta par visu
par visu piedzīvoto..

12.01.2012.
rudolfa!

pūka

kā pieneņu pūka tu aizlido
gravitācijai pretojies
klusumā esi sapinies
un tikai nedaudz
manu skatienu aizmiglo
pāridarījumi asie
un ne tikai
09.01.2012.
rūdolfa!