okraM

es klusēt nevaru..
stūrī stāvet,
no malas noskatīties
un savās domās maldīties..

es klusēt nevaru
tik asaras noslaucīt
un cerēt
ka sapnī Tevi atkal ieraudzīšu
acis aizvēršu
acis atvēršu
un Tu skriesi man pretim
paņemšu Tevi savās plaukstās
centīšos sasildīt no aukstajiem vējiem
spēcīgā lietus
lai Tev nekas nekaitētu
lai neviens Tevi neapdraudētu

es klusēt nevaru
vēl Tavu smaržu gaisā jūtu
vēl Tavu murrāšanu dzirdu
Tavu klātbūtni jūtu..

bet Tevis nav.

11.10.14.
rūdolfa!

par pēdējo cerību!

Plakstiņi cieši aizvērti
ar maigumu aizklāti
ķepas izstieptas pret debesīm
ļaujot pirmo sniegu just
vēl un vēl
bez mitas
bez apstājas
tik viegli un bezgalīgi
es gaidīju Tevi!

lūpas cieši aizvērtas
baidoties pazaudēt pēdējo skūpstu
pēdējo atmiņu drupaču
un vēl un vēl
bez mitas
bez apstājas
es kaut kur pazūdu
pa tumsu taustos
pēdējo mirkli ķeru
un šķiet kaut kas aiz manis paliek
tik viegli un nemanāmi aizslīd..

plakstiņi atvērti
lūpas sakļautas
baidoties pazaudēt
to vienu vienīgo -
es tveros pēc pēdējā zara
pēc pēdejā elpas vilciena
un tik sekmīgi
paspēju vagonā ielekt
pēdējo sekundi aiz rokas paraut
un nostāties pims tās.

var jau būt
tikai muļķa veiksme?
iespējams
tikai muļķa mierinājums?
bet lai vai kā
mana cerība mirs pēdējā!

22.11.14.
rūdolfa!