sestdiena, 2013. gada 29. jūnijs

Mūžīgā sapņotāja..

Ir tik savādi
ikdienas staigāt pa pakāpieniem
pa tiem
ka, ja tā padomā -
- kas to, lai zin?
kas pa tiem staigājis
kas kāpis - augšā - lejā..

un šķiet,
reizēm ejot pa tukšo gaiteni
astoņos no rīta
kad steiga vēl tikai mostas
un klusums ir viss ko dzirdi
mani parņem tā sajūta
ka, ja tā padomā -
- kas to, lai zin
kādas varenas balles šeit rīkotas?
kādas tik dziesmas spēlētas?

un tikai aizraujas elpa
iedomājoties
kā būtu
ja šīs aukstās, baltās sienas runātu
- kas to, lai zin-
ko tad tās mums pateiktu -
par laiku, kas mainījies
par valdniekiem, kas valdījuši
par cilvēkiem, kas šeit dzīvojuši

un šķiet,
reizēm ejot pa tukšo gaiteni
astoņos no rīta
es iztēlojos sevi - kā vienu no tiem - mužīgajiem sapņotājiem...

15.04.13.
rūdolfa!

P.S. Dzejolis publicēts LLU avīzes "Plēsums" 2013.gada pavasara izlaidumā!

pēdējā pienene

Noplūc to pēdējo pieneni
to kurai pūkains areols apkārt
noplūc
lai es varu palaist
lai es varu nopūst
un vēja lai aizlido
un zemē no jauna ieaug..

noplūc to pēdējo pieneni
un uzdāvā to kādam -
kas pietrūkst
kādam
par ko domā
un vaļā negribi laist..

noplūc to pēdējo pieneni
un sauc par savējo.

28.04.13.
rūdolfa!

bezgalīgais solījums..

Vai viņš ir vēl vienas iespējas vērts?
uzdod šo jautājumu sev
un tam vienīgajam spoguļa attēlā

vai viņš ir tās n tās reizes vērts?
lai Tu vēl neskaitāmo reizi asaras lietu
matus ārā no savas galvas rautu?
un savus argumentus gaisā palaistu
un kur gan tie palika?
tie vakardienas vārdi,
un Tavas specīgās domas..
 - vien gaisā izgaisa
sienās ieauga
un šeit palika
bet Tu aizbrauci
un viņš ierāva Tevi savā miglā
savā pretīgajā mīklā
kurā izeju neredzēt kā savas ausis
kurā viss tik skaists un pūkains liekas
un viss tik salds..
saldi vārdi
salda dzīve
saldi mirkļi
un liekas
Tu salauzi viņam sirdi
bet tagad ielecot atpakaļ laivā
Tu uzliec plāksteri izdarītajam
itkā paildzinot laiku
lidz nākamajam brīdim
kad sapratīsi
kad pamodīsies
un atvērsi savas lielās gudrās acis
un atskarsi
ka blakus nav viņš, bet viņa ēna
tas cilvēks,
kuru kādreiz iemīleji ir kaut kur gaisā izplainējis
un tagad tev blakus ir ēna
viņa ēna.

un gribētos atzīt
ka Tu tāpat kā vinš
māki gudri runāt
bet pie kaut kāda punkta Tu itkā norausties
un neizdari pateikto
Tu nedari, kā teici
šķiet, Tu padevies savai iekšējai balsij..

nav nozīmes
vai būsi ar vinņu aiz žēluma
aiz iekšējām bailēm
vai vienkārši tāpat
lai gaidītu nākamo ento reizi, kad viņš
Tevi (rupji sakot) piečakarēs
un atstās kraujas malā vienu
jo
Tu vienā rītā piecelsies
un cilvēks Tev blakus vairs nebūs tas pats
cilvēks Tev blakus būs tikai ēna
pagātnes rēgs ar savu ento solījumu..

17.04.13.
rudolfa!

palagus burzot


kaut jūdzes jūs šķirs
šķiet
viņš vienmēr būs Tavā prātā
kaut vai kā mākslīga ilūzija
vai sapnis ko pati izdomā
un naktīs izsapņo

šķiet
tikai naktīs
kad visi iemieg
Tu piecelies
lai būtu ar viņu
savā pasaulē
tajā vienīgajā
kurā viņš redz Tevi tā, kā Tu pati to vēlies
un kā gan ne?
tas tač ir Tavs sapnis
Tavi noteikumi

un varbūt man ir grūti uz to noraudzīties
jo kura gan no mums abām pirmā iekrita viņa slazdos?
un paldies manam saprātam
ka izkulos no viņa saldajiem vārdiem
un tās sajūtas, ka kaut kas ar viņu sanāks..

Tu vari noraudzīties viņā
Sēžot blakus just viņa smaržu
Smieties par viņa jokiem
un sirdsdziļumos svilt
un acu priekšā redzēt sapni
sapni
kurā esiet kopā
rokās sadevušies guļiet pļavā
vai pusnaktī
palagus burziet
un kaut citiem tas liktos aplami
tieši tas ļautu sajust to garšu
ka
beidzot esi īstajā vietā, īstajā laikā..

17.04.13.
rudolfa!

akward

Sveiki!

Jā, es biju pazudusi - "ieslēgusies" 211.pa kreisi - bet nu sesija ir galā un vasara stāv manā priekšā ar plaši atvērtām rokām! yeee! Ir gājis krāsaini, bet vienā vārdā sakot - patīkami!

Dzeju neesmu nolikusi novārtā, bet nav pietikuša laika un drosmes tos te publicēt, bet tagad es noteikti to izdarīšu! :D

Lasi un baudi!

Jauku vasaru!

Tava Rūdolfa!