rāmji

Es esmu scenāriste
kura raksta savu dzīvi
tikai es - reāliste
nemāku dzīvot brīvi

Aizveru acis - iedomājos
parāk daudz "saceros"
un tad
- bum!
pa pieri dabūju

atmostos
izbrīnos

Es esmu scenāriste
ar lielām velmēm
skarba reāliste
kura pati sevi moka
iegrožo
ieliek rāmjos
bet foto lielisks sanācis,
vai ne?
28.02.12.
rūdolfa!

gribulītis?

un ja dikti gribās - tad var?
neprasīt atļauju
visam pārējam vienaldzīgi uzspļauju?
hmm
nav manā garā

to tač, tu zini?
nē,
nesaki, ka mini!
daudz labāk ka zini
es nosmīnu..

bet, ja dikti gribas?
beidz,
saki, ka var!
lūdzu?

nav jau tā ka
"grabulītis" ieslēdzās
liekas
visas šūnas manī atmodās

laikam jau es tikai jūtu tuvojamies silto laiku
ko tik ļoti gaidu
jautra mūzika galvā
viss jau tāpat ir manā varā

bet kas notiks
ja pēkšņi pazudīšu?

27.02.12.
rūdolfa!

mans dzīves moments

Tātad...

Folkfestivālā gāja diezgan jautri, ja neskaita to, ka biju saēdusies citronu un likās, ka no uztraukuma ļaušu savu dzeju lasīt savai draudzenei bezdelīgai, bet beigās, kad dzirdēju, ka izsauc rūdolfu, sapratu, ka ir pienācis ilgi gaidītais brīdis! :D

Vispār jutos ļoti forši (kaut arī nav vārdu, kas spētu raksturot, cik "forši"!!), jo stāvot pret skatītājiem un cenšoties tos ievilināt savā pasaulē, raudzījos uz savu atbaltu grupu (bezdelīgu & medūzu & coo (pārējiem arī būs jāizdomā iesaukas :D + zināju, ka kkur zālē ir arī aradaM )) un bezdelīgas rokās redzēju plakātu ar uzrakstu "Rūdolfa labākā"! biju gatava no prieka lēkāt, jo tas bija mans dzīves moments, kuru ne par kādu naudu neatdotu.. Tas bija tik mīļi no viņu puses - uztaisīt man plakātu un būt tur kopā ar mani!

Par folku runājot - saņēmu uzslavas rakstu - debija dzejā! =)

Paldies visiem, kas dziļi sirdī juta man līdzi! Bučas un uz tikšanos nākamgad, jo aiziet un paklausīties - tas tiešām ir to vērts! Pozitīvas emocijas visa vakara (un arī nākamās dienas) garumā garantētas!

gan jau būs jau labi...

Tad nu beidzot esmu saņēmusies uzkāpt pakāpienu augstāk - piedalīties 23.Folkfestivālā, kur būšu kā maza skudriņa uz kuru skatīsies un klausīsies manas domas.. Esmu ļoti satraukta, jo pat nezinu, kurus dzejoļus lasīt, liekas, ka tie visi slēpjas un baidas, ka izlikšu tos atklātākā gaismā. Atzīsti skaitīt to savai draudzenei nav tas pats, kas lasīt to 400 cilvēku priekša. (Pasākuma organizētāji izteicās par tiem 400 cilvēkiem..)

Gan jau būs jau labi! :D

Atnāc un atbalsti mani - 22.februārī plkst.18:00 LLU Aulā !

Un tiem, kas nezina - Adēnija ir tuksneša roze..

Adēnija

kaut kur tur
kur tuksneša rozes ziedi apkaltuši slīd
piekļaujoties smiltīm
pakļaujoties svelmei
es stāvu
pa visam viena
asaras kā sitieni
tikai dur manos vaigos.

un nepārstāj
beigties mans ceļš
tikai smiltis
saule
tu kā mirāža
bet ko tas dod?
kad mirklī liekas,
nekad nevarētu laimīgāk kļūt
nekad citādādāka  būt

bet ar smīnu sejā
es atzīstu
tevi priekšā neredzu.

un es varētu no smiltīm ūdeni izcelt
gaisa pilis uzcelt
bet Acherona
mana sāpju māsa
pat tā
kā jau sāpju upe klusē.

nemitīgi jautāju sev
cik vēl sāpēt var?
kādēļ nepārstāj?

kādēļ nestājas ilgas?
kādēļ neaiziet skumjas?
kādēļ tās neatstāj mani vienu?
kaut vienu dienu
bez pārmetumiem

un šķiet
es visu atdotu
lai tevi aizmirstu...

17.02.12.

rūdolfa!