LIETIŠĶAIS PIERĀDĪJUMS - rudā pēda

Viena mana matu cirta
guļ uz tava spilvena
guļ uz tava palaga
kvēl tava pieskāriena
deg tava skatiena

es esmu izmukusi no tavas dzīves
tikai atstājusi pēdas
savas rudās matu cirtas
un tu vari tās ienīst
tu vari tās vienu pēc otras ārā mest
bet tās atgriezīsies
tās vējā aizlidos
atlidos atpakaļ
un ko nu?

es esmu izmukusi no taviem apskāvieniem
esmu atpinusi to kamolu
kuru tik grūti norīt
kuru tik grūti atrīt
un tomēr
viena nevainīga matu cirta
vēro
ikkatru tavu soli
ikkatru vārdu ko saki
tā jūt
tavas vibrācijas
tavas suņa acis
un reibinošo smaržu

manas matu cirtas
manas rudās matu cirtas
ir tas
kas palicis pie tevis
un vari vienu pēc otras ārā mest
un tomēr
vienu pēc otras paceļot
kā kādu atmiņu atminot
neaizmirsti
(ka)
kāda mana daļa vienmēr būs pie tevis
kaut vai viena nevainīga matu cirta
vai tomēr
kripata manas sirds..

30.11.12.
rūdolfa!

nepamatoti jeb vientuļos vakaros..

esmu skaudīga
un reizēm nepamatoti greizsirdīga
bet tikai par tiem
kas mīl
par tiem
kas līdz galam tic
un piedot spēj

esmu greizsirdīga
reizēm uz visiem
un reizēm - neuzvienu
reizēm tāpat
bet reizēm tā kārtīgi
no visas sirds un dvēseles
tā,
ka no kauna vai zemē krist..

esmu mazliet skaudīga
bet tikai tāpēc
ka pazaudēju to īpašo smaidu
to silto glāstu

es
ļāvu lepnumam aizmiglot acis
es
ļāvu aizvainojumam kļūt par labāko draugu
es
nepratu palūgt piedošanu
es
nezināju kā saprast tevi
bet es centos
es tik ļoti vēlējos
un beigās tik ļoti apvainojos
uz tevi
uz sevi

un
reizēm es smaidu
un
reizēm es gaidu
bet pārsvarā
ik sekundi
es vēlos
lai spētu noticēt realitātei
un sapņos nemeklētu izeju..

24.08.12.
rūdolfa!

PRET dabā iekārtoto

Liekas
es visu vēl paspēšu
liekas
visam pienāks savs laiks
un viss nostāsies savās vietās

bet
šķiet
kādam tas nesanāk
kādam tas vairs nesanāks
laiks ir atņemts
laiks ir apstājies
laiks ir izrauts no rokām
no sirds
no visa svētā,
kas vien cilvēkam var būt..

liekas
es stāvu uz savām divām
bet tik un tā krītu atpakaļ

liekas
gribas saņemt sevi rokās
turpināt iesākto
bet
nevaru samierināties
ar dabā iekārtoto

kādam
laiks tiek atņemts
izrauts no sirds
ar varu atņemts

liekas
nevajadzētu svinēt dzimšanas dienas
bet gan laiku uz šīs pasaules
gadus
mēnešus
nedēļas
dienas
kas pavadītas,
un atliek minēt
cik vēl atlicis
cik ilgi
tu vari savu laiku rokās auklēt
azotē paslēpt
un dalīt ar apkārtējiem

mīlestība
nodevība
un viss pārējais,
kas vien cilvēkam var būt
ir viens vienīgs laiks
kura kādam vairs nav
kura kādam vairs nekad nebūs
un lai vieglas smiltis tiem
lai vieglas atdusas
un lai visu varenais
dod tiem jaunu hronometru (laika skaitītāju)
jaunu laiku
jaunu dzīvību uz šīs nostaigātās zemes..


05.11.12.
rūdolfa!

zilākās debesis un zaļākā zāle

Tu melo
tu mani māni
iepin savās intrigās
un muti aizbāz ar saviem indīgajiem skūpstiem

tu melo
pasakas stāsti
romānus manās ausīs dziedi

tu melo
visu tik krāsainu padari
un beigās
vai vidū
vai finišā
tu pazūdi
tu izgaisti
un izliecies
ka nekā nav bijis

tu melo
tu aizbildinies
ļauj man noticēt savai patiesībai
ļauj man paļauties uz taviem meliem
un beigās, finišā
esmu viena
tikai

tu melo
šķiet
nekad neesi beidzis
nekad neesi domājis atmest
mazliet piebremzēt

tu melo
tik pārliecinooši
ka pašam šķiet
ka dzīvo tik jauku dzīvi

tu melo
un šķiet
līdz ar tevi
es mānu pati sevi

28.11.12.
rūdolfa!

- sauc, kā tu to gribi -

laiks jau itkā pagājis
kopš tā brīža
kad tu meti šķīvi pret mani
kad tas atsitās pret sienu
un ižšķīda gabalos,
kurus salīmēt vairs nevar

pagājis laiks
kad skrienot salauz kāju
ievelies peļķē
un sauc Dievu par vainīgu

pagājis laiks
kad runāt negribas
kad skatīties negribas
kad kustēties ir tik sasodīti grūti
un visu aizmirst gribas

pagājis laiks
kad rakstot dzeju
rokas salst
- laikam jau tas bija tas laiks
kad es biju jauna, naiva
un līdz galam pazudusi
un tagad liekas
es vēlaizvien peldu no dziļuma
trūkstot elpai
itkā stiprāk cenšos sevi uzraut augšā
bet
jo ilgāk sevi mocu
jo ilgāk es stāvu uz vietas

ir pagājis laiks
kad ir tik sasodīti bail pakļauties visam
un tiem,
kuriem itkā ir taisnība
bet
patiesībā tiem nav nekā
pie dvēseles tikai garāmgajējs nolicis paciņu
kuru paņemt līdzi nakamajā dzīvē
kuru izsaiņot nakamajam dzīvajam
un varbūt arlaiku gudrākam tapt..

16.11.12.
rūdolfa!

Orbit

rudens
lapās spēlējas
gan tajās,
kas ārā, zemi sedz
gan arī tajās
kas uz manām plaukstām guļ
tās
kurās rakstītas gudrības
kurās minētas muļķības
kuras kaļu galvā
un kā tas ir? - tu jautāsi?
hmm,
kā košļāt gumiju
no sākuma ir garša
no sākuma ir interese
bet, kad izzūd garša
pazūd arī interese

un atliek vien
paklausīties mūziku
iedvesmu rast
enerģiju no negulētām naktīm izrakt
un aiziet, aiziet
turpināt nākamo košļeni košļāt..

22.10.12.
rūdolfa!