diena, kad rū ir tāpati rū..

es varētu būt viņš
vai viņi
un kopīgiem spēkiem
tas viss kopā

es varēju būt viņš
vai viņa
un kaut kur starp jā un nē
es liku likmi uz visu banku
un kļuvu par savu vergu

es esmu viņa
tik vienkārši
un sarežģīti reizē

es esmu punkts
es esmu komats
un bezgalīgs turpinājums

es esmu acis
kas tevi vēro
esmu tracis
kas ugunīgās dusmās liesmo

lūpas
kas aizsedz nepateiktos vārdus
kā skatuves priekšskars
kas noslēpj sajauktos soļus

rokas
kas tevi skar
plaukstas
kas tavus sirdspukstus jūt

es esmu viņa
tā
kura pasaka
ko domā
un neskatās uz sekām
piever acis
un turpina valdzināt
un svinēt uzvaras..

30.09.12.
rūdolfa!

Par dzejoļa nosaukumu - tātad, ir sacelta jezga par dāņu izdoto mācību grāmatu maziem bērniem ("Diena, kad Kārlis bija Karlīna" un "Diena, kad Rūta bija Rihards")..

Vairāk info - http://www.maminuklubs.lv/blogi/diena-kad-karlis-bija-karlina-un-diena-kad-ruta-bija-rihards

Un, protams, pati grāmata - http://www.lm.gov.lv/upload/dzimumu_lidztiesiba/%5B4024%5D_lr_lm_gramata.pdf

kad slāpst..

neskaties uz mani
ar tām suņu skumjajām acīm
pirms nāves devas
pirms sasaldēšanas
pirms visam pielikts punkts
pirms nekam vairs nebūs jēgas

tikai aukstums
tikai neaptverams sniegs
uz peļķēm nolaižas
uz rētām sāli uzber
ar žēlumu noglāsta
ar skaudību pavada
un galu galā (kāds pārsteigums!) - pamet

tikai pirms nosaki
tos ledus saltos vārdus
pirms nolec no tilta
pamosties
atspied modinātāju
un (manis dēļ) padomā vēl
pārdomā
un nesoli
manis dēļ
nesoli
to visu
ko solījuši pamestie

vienkārši norij tos vārdus
jo solījumi ir tikai vārdi
kurus gaisā palaižam
kā balonus
kā papīra lidmašīnas
un kur tās visas nolaižas Dievs vien zina
bet visticamāk
iekritīs tās dubļos
un vērtības tām būs vairs niecīgas
un galugalā
no sākuma tu raudāsi
tu kritīsi izmisumā
un matus no galvas plēsīsi
bet beigās
pēc  kāda laika
tu pasmiesies
un vārdiem neticēsi
tos palaidīsi garām
neķersi katru lidmašīnu
ļausi tai lidot
un paies laiks
un arī cerība nomirs
tā cerība
ka kaut kas mainīsies
vējš nosēdinās lidmašīnu skaistā pļavā
un vārdiem jēga būs
bet tie ir maldi
pusnakts saldie sapņi
pēc kuriem jūtama sajūsmas un prieka pēcgarša
bet arī tā pāriet
kā viss uz šīs mazās pasaules..

24.09.12.
rūdolfa!

aukstums ar kažoku

šodien
tikai šodien
pamanīju uz palodzes lielās saulesspuķes,
kuras
savas lielās galvas nokārušas
sūdzējās
par aukstumu aiz loga
par aso vēju,
kas tik izmisīgi visus soda

šodien
tikai šodien
pamanīju savu mazo sajūtu
saķēru to aiz rokas
parāvu aiz matiem
un tā
tik skumjām acīm skatoties,
atzinās
tik vientuļa tā jūtas..
ilgojas tava pieskāriena
maigā skūpsta
un tā smaida
kad tavas acis tik laimīgas izskatās

šodien
tikai šodien
liekas
gribas
vāzē uz palodzes
ielikt jaunas puķes
tādas,
kurām nebūs auksts
kurām nebūs žēl
kuras savas galvas nenolieks
par spīti turēsies pretī visam
un mana mazā sajūta
iegulsies azotē
un aizmigs mūžīgā miegā...

17.09.12.
rūdolfa!

no sērijas "sen senos laikos"

-->

Kaut kad šogad bija iespēja piedalīties "Vecmāmiņu un mazbērnu" pasākumā, kurā pārstāvēju (kā jau vecākā) sevi kā vienu no četriem mazbērniem, protams kopā ar omi.. Tur kā pieteikuma anketu vajadzēja raktīt labos vārdus par vecmammu, ar kuriem "novest" visus līdz asarām.. Izlēmu padalīties ar uzrakstīto ar Tevi (vai Jums), nemaz nezinu, kas to visu lasa, bet gan jau ir kāds.. es ticu..

Nejautā, kapēc tik daudz mīļo vārdiņu un deminatīvu.. pūkainā ES..

...................................................................................................................

Mūsu mimmīte

            Gribētos teikt, ka mūsu vecmāmiņa jeb mimmīte ir pati labākā, bet kuram gan sava ome nav pati labākā un jaukākā?

            Mūsu mimmīte ir ļoti strādīga un čakla, jo viņas un opīša dārzs vienmēr ir sakopts, skaists un pats galvenais – ziedošs. Kad vasarā sakārojas zemenītes vai 1.septembrī vajadzīgas puķes skolotājām, mimītes dārzs mūs gaida atplestām rokām.

            Mūsu mimīte ir skaista, bet ne jau tikai ārēji! Protams, varam tikai apbrīnot, ka mimīte savā lieliskajā vecumā izskatās apburoši, tomēr visi mazbērni zina, ka mimmītei ir arī silta sirds, jo vienmēr tā mums izpalīdz jebkurās dzīves situācijās. Gan tēlojot sniegbaltīti ziemassvētkos un lieldienu zaķa palīgu lieldienās, gan atbalstot deju koncertos un dažādos izlaidumos.

            Veiksmīgas brīvdienas recepte ir došanās pie mimmītes pusdienās, jo tik garšīgas kotletes kā pagatavo mūsu mimmīte nekur citur nav iespējams nogaršot. Un ir apbrīnojami, ka omes plauktiņos vienmēr atradīsies tas, ko mazo sirsniņas vēlas – vai tas būtu maximas saldumiņš* vai kapučīno vai saldējums ledusskapī, mimmīte visu būs sarūpējusi, lai tikai visi būtu smaidīgi un laimīgi. Un tā arī ir mūsu mimmītes labākā īpašība – vēlme mums palīdzēt un pārsteigt brīžos, kad mēs to vismazāk gaidām!

            Tā kā vecākā mazmeita, Rūdolfa, brīvos brīžos raksta dzeju, ir uzrakstīts dzejolis par mimmīti. Iespējams, tas neatspoguļo visas labākās mimmītes īpašības, tomēr tas ir patiess un raksturo omes lielo ieguldījumu Rūdolfas dzīvē.

Pirmizrāde.

Piecas tavas krunkas

Liek man sabīties

Liek redzēt sāpes

Visdziļākos pārdzīvojumus

Acis kā spoguļi

Kā apdegušas vēstures lapas

Rāmi kvēl

Bet cik ilgi vēl?

Cik ilgi tu klusēsi?

Nenometusi čaulu dzīvosi savā sulā?

Piecas tavas krunkas

Liek man justies savādai

It kā es būtu skatītājs

Savas dzīves baudītājs

Kas 19 gadus sēž pirmās rindas vidū..

Popkorns – laimes asakas

Sāļais „uzkožamais” – bēdas, asaras

Kabatā biļete

Un tikai jāgaida

Kad kāds to pārbaudīt sāks

Jo varbūt es noraugos uz citu izrādi

Varbūt esmu sajaukusi zāles

Iedzērusi pārāk daudz miegazāles

Redzu

Tavas piecas krunkas

Ar sniegu apsnigušās lūpas

Uz zemes šīs nebūs neviens

Kam sāpētu vairāk kā tev

Un nepietiktu

Ja visa pasaule rokās sadotos

Visu lūgšanas piepildītos

Man tikai žēl

Ka nepazīstu sevi

Tā

Kā tu pazīsti un redzi mani

04.03.12.

Rūdolfa!

* Maximas saldumiņš - cepums ar iebiezināto pienu šokolādes glazūrā.

sssssslinkums..

Kur tu esi pazudusi
mazā
pūkainā
un citā vārdā sauktā
 - vēlme mācīties!!

Laikam jau esi aizgājusi
uz mežu
pēc sēnēm
pēc ogām
un šķiet tagad
ar varu
es piespiežos
ar varu
mācos
un varu, varu

smieklīgi..

10.09.12.
astoņi mēneši līdz vārda dienai.. bez komentāriem.. smieklīgi

rūdolfa! un slinkums

Pat, ja nesapratīsi..

Kāds varētu būt tavs solis uz priekšu?

Tava

Itkā pareizā rīcība

Tava

Itkā šķietami gudrā mācība

Tava

Aizmirstā sirdslieta

Un viss pārējais

Kuru aizmirsis neesi

Kas varētu būt tas

Kas izvilktu no bedres

Liktu pamosties nakts vidū

Un iziet pa durvīm

Un pat neatgriezties

Pamest ūdeni

Kas vārās

Pamest draugu

Kas nepārtraukti bļaustās

Pamest visu

To ko aizmirsis neesi

Kas varētu būt tas

Kas lietainu dienu padarītu saulainu

Asaru pārvērstu smaidā

Kritiku – aplausos

Un visu to

Ko aizmirsis neesi

Nodzēstu

Kas varētu būt tas

Kas paceltu no zemes

Izslēgtu  telefonu

Ļautu

Būt Nevienam sazināmai

(Kas) apturētu  laiku

Pagrieztu pulksteni

Uz pāris stundām atpakaļ

 Ļautu  visam būt mazsvarīgam

Bāc,

Kas varētu būt tas?

Vai arī

Labāk nesāc

Minēt te visus variantus

Tā vietā

Ļauj visam ritēt savu gaitu

Atmet ar roku filozofiskajiem jautājumiem

Netērē savu brīvo laiku

Ej,

Ej,

Ej,

Un izbaudi visu

Aizmirsti

To vienu vienīgo

Kas varētu būt viss

Tai pat laikā

Nekas..

Kā gaiss

Kuru sajust vari

Bet paturēt sev nekad..

07.09.12.

Rūdolfa!