Sveiki!
Piedzīvoju šodien gandrīz izgāšanās vērtu momentu - aizgāju uz lekcijām ar kurpēm kājās un pasniedzējs mani pārsteidza, pateikdams : "Tagad iesim uz kūti!" Un es tikai pasmaidīju, protams, ka ar mani Tā notiek! Gribēju sajust pavasari un to arī saņēmu. Labi tikai, ka govis bija pazudušas un kurpes sasmērēt nesanāca. :D Laikam pirmo reizi savā dzīvē sajutos kā caca - ak, jel! :D
Man šķiet, ka labākais florbola spēles moments ir tas sekunžu vērtais klusums, kad bumbiņa ir iesista vārtos un visu acu skati ir pievērsti vārtiem. Galvās droši vien katram sava doma - tas, kurš iesit vai nu nespēj noticēt, ka beidzot ir iesitis vārtus vai arī ir tik pārliecināts, ka šie ir tikai kārtējie gūtie vārti, vēlviena maza trofeja, ko pievienot klāstam.. hm, bet man patīk! Patiešām, vērot kā viņi sacenšas un pūlas sasniegt savus mērķus. Likās, ka pat šodien bija skaista saspēle, bet atkal likās, ka tikai Nr.12. spēlēja no visas sirds, protams, nevar jau teikt, ka pārējie dzina luni - protams, ka nē! Bet gribas salīdzināt šo spēli ar klasisku filmu, kad liekas, ka viens (okey, varbūt dažreiz vairāki spēlētāji) ir tas galvenās lomas spēlētāji un pārējie ir otrā plāna aktieri, no kuriem daži varbūt domā, ko ēdīs vakariņās vai prāto, ko gan vispār viņi šeit dara. Labi, negribu nevienu nolikt, bet pavērojot florbola Sapņu komandu, patiešām liekas, ka viņi cenšas (labi, ja puse), bet kaut kas nesanāk, kaut kā trūkst, bet ko gan es varu teikt? Neesmu jau nekāda lietpretēja, es jau tikai spiežu pogas un cenšos visas muļķības(tās, kuras es savāru ) novelt uz savu matu krāsu. :D
Visā visumā šodiena pat ļoti interesanta. Paspēju aiziet pie govīm ar kurpēm kājās - gan jau, ka viņas mani tādā paskatā redzēja pirmo un pēdējo reizi, un paspēju uzspēlēt futbolu - diemžēl zaudējām 1. kursam, bet nu vismaz bija jautri!
Jauku vakaru vēlot,
Tava rūdolfa!
trešdiena, 2013. gada 24. aprīlis
ceturtdiena, 2013. gada 4. aprīlis
noziedējusī hemolīze
Sēžot man blakus Tu noziedi
šķiet, Tu aizver savus spārnus
paslēpies savā trauslajā čaulā
un tik ātri aizgriezies
rādot savu nomierinošo signālu
vienu no 16
kāds būs nākamais?
bēgsi no manis pa loku?
vai metīsies ārā pa logu?
šķiet, sēžot man blakus Tu noziedi
kā tulpe bez ūdens - Tu atdziesti
un pazūdi
klusi, klusi
mokoši
šķiet, sēžot man blakus Tu noziedi
savā pasaulē iebrien
tik jājautā - kāmdēļ Tu šeit ielīdi?
ja jau man garām skrien..
sēžot man blakus Tu noziedi
kā hemolīze pēc nedēļas - Tu pazūdi
kā tulpes bez ūens - Tu novīsti
Tu atdziesti
klusi, klusi
mokoši...
04.03.13.
rūdolfa!
šķiet, Tu aizver savus spārnus
paslēpies savā trauslajā čaulā
un tik ātri aizgriezies
rādot savu nomierinošo signālu
vienu no 16
kāds būs nākamais?
bēgsi no manis pa loku?
vai metīsies ārā pa logu?
šķiet, sēžot man blakus Tu noziedi
kā tulpe bez ūdens - Tu atdziesti
un pazūdi
klusi, klusi
mokoši
šķiet, sēžot man blakus Tu noziedi
savā pasaulē iebrien
tik jājautā - kāmdēļ Tu šeit ielīdi?
ja jau man garām skrien..
sēžot man blakus Tu noziedi
kā hemolīze pēc nedēļas - Tu pazūdi
kā tulpes bez ūens - Tu novīsti
Tu atdziesti
klusi, klusi
mokoši...
04.03.13.
rūdolfa!
Abonēt:
Komentāri (Atom)