pretrunas

Kā būtu ja mēs uzspēlētu spēli?
To vienu vienīgo
Kurai
Nav balvas
Nav naudas
Tikai bezgaumīgas baudas

Kā būtu,
Ja tu piekristu?
Vienai reizei
Izspēlētai spēlei?

Nav noteikumi
Nav pārkāpumi
Tikai jauni atklājumi
Solis uz priekšu
Divi atpakaļ
Met kauliņu
Un klusībā skaiti pantiņu
Lūgšanas
Kuras pasargātu no sakāves

Šai spēlei nav sākuma
Nav arī beigu
Tikai pašplūsmas straume
Uz galvas līst
Plūst
Un parauj līdz sajūtas
Uzvaras
Pēdējās vietas asaras
Šai spēlei nav uzvarētāju
Nav arī zaudētāju
Tikai ieguvēju
Met, draugs, nākamo kauliņu,
Un sacer pantiņu
Par rītdienu
Lai tā smaidīgāka par šodienu
Lai pareizie skaitļi izkristu rīt
Nenāktos lepnuma asaras rīt

Kā būtu ja  mēs uzspēlētu to spēli?
Jā, to
Kurai nosaukuma nav
Kurai noteikumu nav
Un uzvarētāju
Vai zaudētāju
Tikai ieguvēju
Un nekādu rāmju
vai robežu


Nav
Tas viss izgaisis
Pelni izkūpējuši
Un aiz sevis atstājuši kauliņu
Spēles būtību
Raksturu
Uzbūvi
Skeletu

Nāc,
Uzspēlē ar mani to spēli
Man apnika vienai
Smilšu pilis celtās jaukt
Ļaut
Lai kauliņš sadragā to

Bet varbūt tev taisnība
Paliec, tai ēnā
Nerādies manās acīs
Paslēpies
Un piecus soļus atkāpies
Un manās acīs nerādies
Neuzdrošinies
Manos sapņos uzrasties

Un būtu tik jauki
Ja tevi varētu izdzēst
 kā zīmuļa pēdas
Viegli un bez liekiem līdzekļiem

Un lai paliek
Aizmirsti par spēli
šo un iepriekš rakstīto
cilvēki nemainās
lai kā man gribētos
lai kā vēlētos…

27.05.12.
rūdolfa!

nonēsātie mērķi

Jau atkal
pienācis
laiks
brīdis
kad liekas
es tač varēju no tā izbēgt
paiet soli sāņus
ļaut lai staltais zirgs aizrikšo garām
un neatskatās

un tie vārdi
kas domās atkārtojas
 - Tu centies neklausīties un tas tev baigi nesanāk
nja

es cenšos neklausīties
{kā enģelis saka}
uzlikt mīksto
bet nesanāk
pārāk pareiza
tāda
kura drīzāk paklausa
noklausās
un izdara savus secinājumus
pareizus?
vai tomēr nē?
kāda starpība?
man tikai pielipa tavs sacītais
tavs rakstītais
ko es pārtaisu pa savam
un iznāk citādāk

Es mācos
mainīt pasauli taisos
un reizēm
 - Es cenšos neklausīties,
un tas man baigi nesanāk

21.05.12.
rū!

par nebēdnību

par neko
par neko šoreiz ir mans stāsts
nu godīgi
par neko

nav atskaņu
nav domu
ir tikai
meldiņš uz mēles
un aptumsums prātā

pat sirdsapziņa klusē
laikam apvainojās
par neko

jau pienācis maijs
laiks
kad gribas saņemties un padoties reizē
kad gribas aizmest visu pa gaisu
pēc tam salīmēt salauzto

jau pienācis laiks
kad odu
vairāk kā domu

laiks
kad smaidīt gribas
vairāk kā runāt
kad prātīgāk ir paklusēt
un aiziet garām

laiks
kad gribas saplūkt visas stacija tulpes
it sevišķi tās dzeltenās
mm
manī sāk plosīties nerātnība
kāre darīt ko neatļautu
pārkāpt likumu
tikai šo vienu reizi

un kā dēļ?
puķu!
manu mīļāko {pietam}

par neko ir šis stāsts
par nebēdnību
izpūrušiem matiem
un pavasara skūpstu

15.05.12.
rūdolfa!

pašportrets

un man šķiet
manas lūpas sūrst
laikam apdegušas
no saules
no karstuma
no tām stulbajām ilgām
kuras manī mīt
kuras plēš uz pusēm
sadriskā miljoniem gabaliņu
un es esmu tik maza
tik maza
kā izdegusi zvaigznīte
kas pie debesīm mirdz
kas cenšas visiem izdabāt
tā lai patiktu
bet vienalga uzradīsies kāds
kuram spīdēšu par spožu
spīdēšu par maz
un nespīdēšu ne maz

es esmu tāda maziņa

ne tik skaista kā tulpe pļavā
kura var uzziedēt starp niecībām
ne tik drosmīga kā nezāle
kura visu skaisto sabojāt var

es esmu tāda maziņa
starp visiem pieaugušajiem
un varbūt
varbūt es negribu pieaugt
nopietna kļūt
un vai tā ir slikti?
tas ir nosodāmi?

14.05.12.
rūdolfa!

sen senos laikos..

Jau kāds laiciņš pagājis kopš piedalījos Folkfestivālā, tomēr nesen radās iespēja video redzēt manu uzstāšanos.

Patīkamu skatīšanos..

Fazzer ar mellenēm

Jauki, ka ir uz ko paļauties

Ir uz ko atbalstīties

Grūtos brīžos

Arī priecīgos

Jauki,

Ja ir kāds {man} blakus

Un nav nozīmes

Nav starpības kur atrodies

Kādu laiku rāda tavs pulkstenis

Un kādu rāda manējais

vai kalendāram kārtējā lapa pāršķirsta

pēdējā nauda nozagta

tikai

jauki, ka ir uz ko paļauties

ir kāds otrs plecs

uz kura atspiesties

un viegli nopūsties..

13.05.12.

rūdolfa!

re, kā saule =)

šodien es nozogu vārdus
aizņemos
vecos labos
 " re, kā saule spīd!"*
jo laiks patiešām jauks
vai ne?

vakar apjaustās nojautas
šodien skaidrākas
jā
jā
kaut kas mainīties sāk
jaunas atklāsmes pie manis nāk

šodien medūza ietieca
mainīt taciņas
pāriet otrā krastā
tomēr es šaubos
vai drīzākajā laikā to nāksies pielietot
pēdējā laikā
vairāk sanāk ziedot
brīvā laika
prioritātes
un raizes

šodien
ar nodomu nozogu Ziedoņa vārdus
tos
tos
viss skaistākos
viss patiesākos
tos
kas vislabāk raksturo šodienu
kad tu tāds pelēcīgs stāvi
sevi ar ilūzijām māni
es esmu saulainā
kas ieleks sejā ar savu sakāmo
ar savu nozagto
 "kukainīt,
 re kā saule spīd!"*

08.05.12.


* Dzejolī izmantos I.Ziedoņa dzejoļa "Kukainīt..." rindas..

komats

starp mums ir gaiss
un kas vēl?
vai tikai gaiss?
kārtējā elpa
lai izdzīvotu
lai nākamo soli spertu?

starp mums ir tikai gaiss
un viss?
punkts?
vai tomēr komats
un turpinājums

starp mums ir gaiss
un man gribētos iebilst
ka
starp mums ir manas emocijas
un tavs "varbūt"

31.03.12.
rūdolfa!

birstītes monologs

kas ir ar tām skuķēm
ar tām
kurām uzmanības trūkst?
līdz asarām smieties varētu

kas ir ar tām skuķēm?
tikai augsti paceltu galvu staigā
un visiem savu klaigā
gribētos jau saukt viņas par muļķēm
bet kurš man to ļāvis?
ar kādām tiesībām?

tikai apsmiet
un greizsirdībā grimt

kas ir ar tām skuķēm
tu tās sauc par birstītēm
es par blondīnēm
kas tikai uzmanības alkst
pieprasa

"pliiiizz
rakstiet
jautājiet!
es atbildēšu!
un nokomentē manu albūmiņu''
mca

kā elīza saka
- šas!-

04.05.12.
rūdolfa!

Mazās viršu ielas narcises

es zinu savu "nāvējošo ieroci"
mani vārdi
mani "bērni"
manas patiesākās domas
sirdsapziņas monologi
un tā tālāk
īstajos vārdos
tu jau zini
manas domas
mani dzejoļi

kad pārlasu
tie dur
zini
kā tad
kā filmās rāda
kad nazi krūtīs iedur
un lēni pagriež
uz vienu
otru pusi

sasodīts
kā sāp
kad katrs uzrakstītais vārds
manā priekšā stāv
es lasu
tinu atmiņas
tos īpašos
jeb tajā brīdī iedvesmojošos
brīžus atceros
kā
tas
sāp

nevienam pat sapņos tas nav rādījies

tie nav vārdi
puse ir naivas cerības
alkas
nepiepildīti sapņi
atvadas
un lūgumi, lai piedot
lai saprot
lai pieņem
un neprasa
kāpēc?

tās ir asaras
kas gar vaigiem tecējušas
pat tad
kad no sirds ļāvu tām vaļu
pat tad
kad tās bija vienīgās emocijas
ko brīdī varēju izteikt
jo ko gan citu var teikt
brīžos
kad esi aizmirsis
kā jārunā
kā jāelpo

viss ko vari izdarīt
ir teikt
- man žēl
apskaut
un savaldīt sevi
aprast ar situāciju
cita cilvēka izvēli
bet man pie tā nepierast

visvairāk sāp vārdi
pat ne
ja saplīst telefons
ja izlīst karsts ūdens uz plaukstām
ja
ja
ja

atzīsti
visvairāk sāp kad otrs pasaka
- tu esi bērnišķīga
- es vairs nejūtu pret tevi to ko agrāk
- tev jākļūst nopietnākai
- tu esi jauka, bet...

dažkārt liekas
te ir kāds burvju lāsts
kāds pa visam cits stāsts
bet varbūt nav īstais laiks
scēnas rīkot
apkārt ugunskuram skrienot

visvairāk sāp vārdi
tie pateiktie
un manis izdomātie.

04.05.12.
rūdolfa!

zi zi zi

pašlaik
šajā konkrētajā brīdī
neredzu gaismu tuneļa galā
un pat tādu domu
kā
- gan jau uzradīsies kāds ar lāpu rokās!
man nav

smieties
vai raudāt?

pašlaik
šajā konkrētajā brīdī
gribas atsprādzēt drošības jostu
un ļauties riskam
vai tomēr atstāt visu kā ir
tikai mēmi klusēt
visam piekrītoši pamāt ar galvu
tēlot lellīti
Raiņa Lollīti

galu galā
zīloni ēd pa gabaliem
ne viss
visu uz reiz
savādāk aizrīties var
un nez kas vēl notiks

un galu galā
labāk vispār ziloņus neest
izsvītrot no ēdienkartes
no zemapziņas

02.05.12.
rūdolfa!