papīru kalni
pabeigti
puspabeigti
un piebeigti darbi
papīru kalni
un netīri trauki
pulkstenis nemitas skriet
uz nerviem krist
un sinapses pārraut
tā
lai sāpju nebūtu
un kairinājumu nejustu
lai skumjās negrimtu
un visu pēc iespējas ātrāk aizmirstu..
vārdi pie manis nāk
kad Tevis blakus nav
kāpēc gan tā notiek?
reizēm
ir vajadzīgs klusums
kuru Tu atnes
reizēm ir vajadzīgs haoss
kas paliek pēc Tevis
kā lai gūstu
līdzsvaru?
harmoniju?
kurā svaru kausā kas trūkst?
kurš par smagu kļuvis?
reizēm visu atdotu
lai haosu nejustu
savus vārdus pārdotu
lai visi man Tevi atdotu
iedotu atslēgu uz Tavu sirdi
kuru tikai Es atslēgt varētu
nevienu iekšā nelaistu
tik savtīga
tik egoistiska
es reizēm mēdzu būt..
bet tas viss jau tikai mīlestības dēļ
jo ceļam pie Tevis nav robežu
nav neatveramu vārtiņu
nav tādu durvju
kuras atslēgt nespētu
ir tikai tas mūris
ko esi sev apkārt uzcēlis
un cenšos izrakties tam cauri
bet manas dūres lēni asiņo
tās sāpīgi sūrst..
un manus zelta vērtos vārdus
Tu tik vieli spēj aizgrūst.
un plīst kārtējā sinapse
tiek pārrauts vēlviens kabelis
un elektrība pazūd
zūd pēdējais pavediens
pēdējā cerība
un netīrie trauki
tie šķīst pret sienu
kā vēlviens pabeigti piebeigtais darbs.
16.10.2015.
rūdolfa!
