kastaņu iela

es tikko sapratu
kāpēc tik ļoti pieķeros vecajam
kāpēc nevaru aizmirst aizmirstamo
tāpēc,
ka zināju, ka tas mani nepievils
un tagad
pirms šīs vēlmes
ļauties jaunajam
man ir tik sasodīti bail
ka jaunais pievils mani
atkal sēdēšu pie sasistas siles
un domāšu
- kāpēc tas notiek ar mani?

tāpēc nevaru aizmirst aizmirstamo
zināju,
kādi bija tavi nodomi
bet tagad
tukšums
izmisums
un vēlme pateikt nē
ej tālāk bez manis
es braukšu mājās ar nākamo tramvaju
uz savu māju
kur dzīvoju viena
sasisto lukturu ielā
drīzāk
sasisto siržu ielā
vai
kastaņu ielā
kur iemācījos ar riteni braukt
kur pie kāpņu telpas
iemācījos iepazīties
atvadīties
izšķirties
just neuzticību
mīlestību

un ir tik sasodīti grūti
kad rokās turi atslēgas
bet durvis atslēgt nevari

31.03.12.
rūdolfa!

mazo meiteņu raksturs

tu mani moki
ar klusēšanu
un sodi
ar patikšanu
un galvassāpes
kadēļ tās nevar rimties?
kā simpātijas
tās neapstājas
es tā smejos
jo pēc rakstītā sanāk
tu esi manas galvassāpes
bet, nē
nekļūsti iedomīgs
tu esi tikai puse no manām galvassāpēm
otra puse ir bezdelīga
kura lidojot virs jūras
neredz ceļu mājup
un es tur neko nevaru palīdzēt
ja nu vienīgi mokoši paklusēt

un liekas
es esmu pieaugusi
vismaz man tā pašai šķiet
un te jau atkal
esmu iemesta mazo klasīšu intrigās
pagrūsta zem vilciena sliedēm
izdzīvošu?
izturēšu?
vai padodoties spiedienam kritīšu
tavam smīnam noticēšu,
kad tu teiksi :
 - es jau zināju, ka tā būs!?
 un es varu tikai saķert galvu
un kliegt
cik ļoti man sāp galva
cik daudz zaudēta spēka
kad redzu to zīmīgo skatienu
bezdelīgas skatienu
 - nerunā ar mani..


atkāpei no tēmas -
neviens nav ideāls
kur nu vēl es
tikai ir dienas
kad spēka trūkst kā elpas
sasmakušā telpā

27.03.12.
rūdolfa!

mierīgās jūras vārdi

Kas noticis ar tauriņiem?
tie nelido
tu zini
bet
kas noticis ar tauriņiem?
nevar būt
nevar būt
ka tie aizgulējušies
nevar būt

un liekas
es visu saprast spētu
ja vien tu ļautu

bet kas noticis ar tauriņiem?
to spārnus sasējis kāds
vējš tos tikai kontrolē
vējš tikai smejas
tas pārdod tauriņus izsolē
atņem brīvību
nolaupa dzīvību
un par baltu velti atdod tauriņu dvēselīti
izrauj no ķermeņa
un dubļos iemet
tik nežēlīgi
tik bargi
atceries, ko mierīgā jūra reiz teica mums?
dzīve ir kaka
atceries?
aha
un nekad neaizmirsti

tauriņiem salst
spārnus tiem atņemis vējš
un dzīvību plēš
tik viegli un pretīgi

26.03.12.
rūdolfa!

varbūt..

notiek ielāde
solis nākamjā līmenī
lēciens tumsā
vai izmisis skatiens

notiek ielāde
lai tiktu nākamajā līmenī
ieraudzītu gaismu tumsā
cerību izmisušā skatienā

notiek ielāde
nākamajā līmenī
tumsā
un tavā skatienā

notiek ielāde
un nez kāpēc
nākamajā līmenī pazūd solis
izbalē tumsa
un aizveras acis

notiek ielāde
negatīvo enerģiju izlāde visa nākamā līmeņa garumā..

notiek ielāde
visu baiļu izlāde tumsā

notiek ielāde
manu domu izlāde vienā izmisīgā skatienā

un diez vai tauriņi palīdzēt spēs
varbūt vienīgi jāņtārpiņi,
jo kad domas sakārtotas būs
tie brīvi elpojot
laimi izlādējot
brīnišķīgi spīdēs..

26.03.12.
rūdolfa!

nobrāztie ceļi

es gribu dzīvot viena
apnika dzīvot pēc noteikuma
 "šī ir mana māja -
mani noteikumi"

gribu savu mitekli
savus noteikumus
jaunība galvā?
vai izsalkuma sajūta sirdī
un alkas pēc lielākas patstāvības?

bet kur tad es likšos
tāda viena
un izsalkusi

bet varbūt tu būsi tas,
kas pabaros mani?
ne jau kā mazu bērnu
drīzāk, puspieaugušu
ar nobrāztiem ceļiem
un cauru sapni...

un varbūt tas būsi tu,
kas iedos man darbu
"lūk - dari to
dabūsi - naudu
nauda dos mitekli"
domāts - darīts
tikai nekas arī šoreiz nesanāca
pretī tikai aplamas cerības nāca
un aiz sienas tante Rutīna krāca

bet varbūt tu būsi tas,
kas aizmiglos acis
stāstos par rītdienu
un nebūs nozīmes
ne par māju
ne noteikumiem

būsi tu
un blakus es
virs galvas zilā debess
un pat pēkšņais cīruļputenis
nespēs mūs izšķirt
kaut sals pirksti
mums vienalga būs karsti

un varbūt tu būsi tas
kas iemācīs man manu sapni salāpīt
jo manus ceļus tu jau paspēji noskūpstīt..

21.03.12.
rūdolfa!

Lušēra krāsu izvēle

Zilā parāda viņas bailes
Oranžā - viltību
Zaļā - viņas stūrgavību
Dzeltenā - noteikti smaidu
Violetā - viņas būtību

Bet ko es nesaprotu viņā?
tās bailes
kuras viņa izjūt
ieejot tumšā telpā
tās bailes
kuras viņa izjūt
neatcērtot pretī tām skolas muļķēm
un tās pārējās bailes
kuras viņa izjūt
es nesaprotu viņā.

Mana konflikt krāsa?
Zilā
tās bailes
kuras viņa izjūt.

15.03.12
rūdolfa! un lietišķā psiholoģija

lai neapdegtu spārni...

ļauj man lidot
tā
tā
kā neviens
tā
tā
lai es redzu zvaigznes
lai sajūtu putekļus - laimes

ļauj man lidot
tā
tā
lai spārni neapdeg
lai nepaliek melni
lai nepaliek smagi
lai nav sāpju
nav rūgtuma

ļauj man neizlikties
ļauj man būt
ļauj man vienkāršai būt

pieņem
saproti
cieni
neatlaid

16.03.12.
rūdolfa!

bezsakars jeb 5 stundas miega

Laikam jau pati vainīga
un pat bez "laikam"
esmu ierakusies kaut kur
kam nosaukumu nezinu
un laikam jau negribu zināt
un pat bez "laikam"
sanāk lēkāt uz  vienas kājas
un minēt uz kuru pusi kritīšu
bet tā īsti nesanāk

13.03.12.
rūdolfa!

Elīzas pūces

tas būtu kā zīmēt
bez papīra
bez  otām

ar acīm
ar sajūtām
ar trauslo pieredzi
ar piesātināto pagātni
mīlas solījumiem
lauztiem vārdiem
un varbūt pat ar draudiem

bet bez melnās krāsas
citām krāsām
ne labākām
ne sliktākām
domāju
ar tām labākajām
kas izteikt var
manu pasauli pasvītrot var
izcelt
izgaismot
pacelt jaunā gaismā!

tas būtu kā zīmēt
it kā stāvēt Elīzai aiz muguras
kad viņa savas pūces ēno
palaiž
lai lido
lai piepilda sapņus
salāpa cerības
paņem paspārnē skumjas
un izauklē laimi
viņa var
Elīza var
un es zinu
es arī varu
un tu
noteikti arī tu vari
tikai notici sev!

11.03.12.
rū!

magones

Es gribu  garus svārkus
Dejot basām kājām
Skriet caur ziedošai pļavai
Un, pie velna!
Atpakaļ neskatīties!
Es gribu mūžīgi smaidīt
Bet, pie velna!
Tikai priekš sevis
Smaidīt sevis dēļ
Neviena cita

Es gribu izbaudīt mūžīgo pārticību
Pasauli
Kur neviens neredz manas asaras
Manas pārdegušās pastalas

Es gribu būt
Priekš sevis
Izplest savas rokas
Savus plašos spārnus
Un izvēlēties ko jaunu
Un šķiet
Nebūs nozīmes
Vai beigās teikšu
-    Kur tu biji?
-    Kāpēc neatrunāji mani?
Nē
Šoreiz būs savādāk
Kā Aija teiktu – citādāk

Es teikšu
-    Es nenožēloju
-    Es ļāvos
-    Es izbaudīju
-    Un šoreiz darīšu citādāk

Un es smaidīšu
Stāvot garajos svārkos
Un jaunās pastalās!

11.03.12.
Rū!

pirmizrāde

piecas tavas krunkas
liek man sabīties
liek redzēt sāpes
visdziļākos pārdzīvojumus

acis kā spoguļi
kā apdegušās vēstures lapas
rāmi kvēl
bet cik ilgi vēl?

piecas tavas krunkas
liek man justies savādai
it kā es būtu skatītājs
savas dzīves baudītājs
kas 19 gadus sēž pirmās rindas vidū..

popkorns - saldies dzīves brīžī
sāļais "uzkožamais" - bēdas, asaras

kabatā biļete
un tikai jāgaida
kad kāds to pārbaudīt sāks
jo varbūt es noraugos uz citu izrādi
varbūt esmu sajaukusi zāles
iedzērusi pārāk daudz miegazāles

{ zini,
ko es nesen izlasīju?
smaids ir plāksteris skumjām
tev sāp,bet ar "plāksteri" tu visu noslēp
neviens nenojauš }

redzu
tavas piecas krunkas
ar sniegu apsnigušās lūpas

uz zemes šīs nebūs neviens
kam sāpētu vairāk kā tev
un nepietiktu
ja visa pasaule rokās sadotos
visu lūgšanas piepildītos

man tikai žēl
ka nepazīstu sevi
tā
kā tu pazīsti un redzi mani

04.03.12.
rūdolfa!