atvadas no kobras...

Sveiks, vai Tu tur esi? Rit pēdējās minūtes, stundas un jūties kā dienā pirms dzimšanas dienas - jocīgi vai ne? Drīz jau varēšu rakstīt 2014. :D Un sāksies jauna skaitīšana, jauna diena, janvāris :D
Gribēju lūgt piedošanu tiem, kurus iespējams šajā gadā esmu sāpinājusi, nokaitinājusi un iedzenusi izmisumā..

Jauns gads - (kārtējā) jaunā dzīve - jaunas vēlēšanās un jaunas iespējas!

Esi laimīgs! Esi Tu pats!

Laimīgu jauno gadu! :)

Mana rūdola!

"Sudraba sirds"

Viena ceļa biļete
man kabatā
man kabatā
viena ceļa biļete
ved nezināmā ceļā
aizved tālākā piedzīvojumā
un nezini ar ko sāksies
kā ies
kā beigsies
bet tas ir to vērts
tas ir to vērts?

viena ceļa biļete
un atpakaļceļa nav
viens ceļš
neatskatoties
ar pāgātni atvadoties
pamāj ardievas un aizslēdz slēdzeni
un apsolies neatvērt
tā pat
tā pat

viena ceļa biļete
man kabatā
viens koferis
man rokās
ardievas es pasaku
un aizeju...

31.12.13.
rūdolfa!

Bastille - Of The Night

Čau!!!!!! KĀ TEV IET???? Man klājas ļoti, ļoti labi :) vakars smārdē ir tik fantastisks, ka neko labāku nevarētu vēlēties :)

Priecīgus svētkus, mīļie! :)

Tava rūdolfa!

Kodaline - One day

Sveiki, kas jauns? Es jau trešo dienu esmu savā svētajā ciemā, kur garlaicīgi (protams), ka nav! Vakar piedalījos sivēna bērēs, Vinnijs Pūks atvadījās no sava drauga, iztikām bez asarām... Burvigs vakars, ja neskaita to,ka filmas beigās "nolūzu" un piecēlos tikai uz titriem ar jautājumu :"Kā beidzās?" labi, labi - viss beidzās labi, tikai pēc tam aizmigt nevarēju - siltums trūka :(

Patreiz viena sēžu ar datoru klēpī, visi aizbrauca, mani atstāja - kaut var arī teikt, ka es pati izlēmu palikt, jo neaizrāva vēlme ar eņģeli piedalīties uguns rituālos, labāk pasēdēšu tepat..Dj Frenkam manu palīdzību bumbiņu spēlē navajadzēja un Elīza jau mani uz draudzenes dzimšanas dienas ballīti neņemtu (es pat nepiedāvājos - tas tā).  Jāsavāc dzīvoklis un gan jau būs jau labi :)

Siltu un jauku vēlu Tev šo 4. adventi! :)

Tava rūdolfa!

Birdy - Light Me Up :)

Sveiki, kā klājas? Vai jūti, ka brīvdienas tuvojas? Ou - jā! Gaidu, gaidu - priekšā jautri notikumi izplānoti..mhm

Vakar sāku sapņot par nākotni un tie sapņi - pat, ja ar veselo saprātu apjēdz, ka no tā visa nekas nepiepildīsies ir tik jauki un patīkami sapņot, būt uz viena viļņa ar sabiedroto, kura uzskati (par sapņošanu) ir tikpat traki kā manējie..paldies,paldies :)

Bezdelīga aizbrauca uz mājām un atstāja mani ar Frodo, kurš no sākuma gulēja un vēroja mani no bezdelīgas gultas, bet uz manu gulētiešanas laiku laiski iekārtojās blakus man, laikam jau sāk pierast pie vēlvienas mammas :)

Patreiz tā īsi sanāca, bet solījums ir solījums - rakstīšu, rakstīšu! :D

Jauku Tev šo dienu! :)

Tava rūdolfa!

Paldies Pūkam - Vinnijam Pūkam :)

Sveiki, mani lasītāji (jo es dziļi sirds dziļumos ticu, ka tādi eksistē! :D ).. Zinu, ka biju pazudusi no apvāršņa, bet negrasos attaisnoties - tikai gribu "nospraust" jaunu domu/ noteikumu - raskstīt šeit biežāk un vairāk! Jā, es apņēmos to darīt, jo varbūt tas palīdzēs sakārtot visu pa plauktiņiem...kas to, lai zina?

Tulīt, tulīt sāksies sesija, bet sajūtas tādas, ka personīgi man jau viss ir sācies - kā man tas sanāk? Es vienkārši esmu lieliska :D jā, jā - tā slimība ar ko slimo lielais rū ir pielipusi arī man! :D

Noskatījos pēdējo awkward sēriju  (s3e20) un nedaudz sajutos kā Džena (galvenā varone), kura grib kļūt par labāku cilvēku, labāku draugu, par tādu, kura var pateikt kā ir, par tādu, kura mīl sevi tādu kāda ir un netaisās klanīties visu priekšā tikai, lai izpatiktu kādam.. un noklausies - Jessie Ware - wildes moments - tik laba, liek aizdomāties...

Es centīšos mainīties un ticu, ka man sanāks, jo katra diena nes sevī jaunus pārsteigumus un piedzīvojumus! :)

Jauku vakaru un turpmāko nedēļu vēlot,

Tava rūdolfa!

Marss retrogrādā

kāda šodien mēness fāze?
tā vien kā raudiens pretī skrien
un ir jau apnikusi tā frāze
 - gan jau būs jau labi -
nu nebūs
ne tagad
ne šobrīd
kad liekas
ka sienas uz galvas kritīs
un jumts sabruks
vai arī aizbrauks - tu tuuuu :D
pat smiekli nenāk
tik gribas bezdelīgas uzmundrinošo smaidu
vai saradaM gudro domu
vai Martas silto glāstu
vai arī to sajūtu
kad paņem manu plaukstu savējā
un jūtu
kā negribi palaist
ne manus pirkstus
ne mani
ne to sajūtu
kas vieno Tevi un mani

un tā knudoņa vēderā
vai jūti?
ziemas tauriņi mostas
nober sniegu
un lido
lido
aizlido..

17.12.13.
rūdolfa!

domu negatīvi

Kāpēc Tu ievelc mani sevī?
ar savu smaidu apbur
un tās jūtu vilnis parauj mani
un es grimstu
ļauties?
vai spurināties pretī
un neļauties?
vai tomēr nogaidīt
un (galvenais) nesadomāties!
nerakstīt scenāriju
nedomāt 5 soļus uz priekšu
un tik vienkārši izbaudīt mirkli
un ļauties tai burvībai
un noglabāt to sirdī
tajā mazajā sudraba lādītē
kur krājas tādi mazi laimes brīži
atmiņas
smaidi
cerības
domu attīsītie negatīvi...

 14.12.13.
rūdolfa!

1 pret 1 jeb radioaktīvs

Tu redzi savu kļūdu?
apzinies savu vainu?
vai esi tāds kā viņš,
kas savu kļūdu kapos aprok..

Negribu redzēt garās rindas
kur ikviens
žēlastību izlūdzas
bet vai Tu jūti
ka esi aprāvies
tā kārtīgi aplauzies
un ne pirmo reizi kļūdījies?

pakļaujoties ķēdes reakcijai
Tu itkā pazaudē sevi
un nu jau neapzināti
roc kapu nākamajam
ko noglabāt zem sirds
ko paglabāt skapī kā skeletu
ko kādreiz kāds uzraks
un publicēs
un tad jau varbūt būs tas mirklis
kad stāvēsi viens pret viens,
skatīsies spogulī uz svešo
un nepazīsi atpsulgu tajā
tikai redzēsi savu kļūdu
un vainīgo tajā...

05.09.13.
rūdolfa!

vēl ne

vēl ir par agru iet avenes plūkt
vēl ir par agru izmest vārdus no galvas
ļaut lūpām sakustēties
un lasīt domas
vēl ne
vēl ne
saprati?
droši vien ka nē..

vēl ir par agru uz upi iet
un tās padomu lūgt
uzskatīt ka tā ir "dona" māsa
un sabiedrotā
vēl ne
saprati?
hm, droši vien ka pat negribi..

vēl ne

vēl nepieskaries man
vēl ne
vēl tik ieskaties acīs
redzi manas sajūtas
dzirdi ne tikai čukstus
bet arī kliedzienus
un izvelc beidzot to skabargu
aso rozes dzeloni
un manas sāpes savāc sev
paturi un padomā
vēl neaizskar mani
tikai paraugies un ielūkojies
vai redzi?
vai saproti?
varbūt vēl ne
bet gan jau
gan jau citu reizi
vēl ir par agru
un es netaisos Tavas domas mazgāt
Tavas līnijas lauzt
Tavu sirdi Tev atņemt
vēl ne..

28.09.13.
rūdolfa!

uzmanības zaglis

kā ir ubagot -
ubagot uzmanību
zagt pacietību
aizņemties kāda enerģiju
un uz nerviem sēdēt

kā ir novērot otra ekploziju
un domāt -
cik tas traks?
bet patiesībā -
vinš izliek sevi uz paplātes
tā ka Tu redzi viņa pasauli
viņa dvēseli
un dzirdi viņa domas

kā ir pie baznīcas ubagot naudu -
ubagot uzmanību
ubagot laiku
prasīt to kā nav
to kā pietrūkst

kā ir - kā vampīram piesūkties klāt
un sūkt enerģiju
uzbaroties no otra dusmām
pieēsties no otra kliedzieniem
padzerties no asarām
un viltigu smīnu rādit - kā pateicību..

tu saliec savas plaukstas kopā
un turi tās pret debesīm
un gaidi
tik akli raugies plašumā
un gaidi
un uzmanību ubago -
kā nabags tu sevi izmanto
un pats sevi neatpazīsti
pats sevi neredzi
un viss ko Tev vajag ir viena vienīga
plika uzmanība
kad kāds Tevi apjūsmo
kad kāds raugās uz Tevi
un varbūt pat neko nesaka
bet ir klāt -
un tu esi panācis savu.

05.05.13.
rudolfa!

lēkt ar abām

ko Tu darītu
ja vairs nespētu lekt uz abām uzreiz?
iet  -
kreiso / labo
1
2
3
...

Ko Tu darītu
ja vairs nespētu paciest visu sev apkārt
mežonīgās sāpes
un negulētas naktis
izsalkušu prātu
un mitrus vaigus
un katrus nožēlojamos skatienus
un nodrāztās frāzes - piedod, man žēl
un tās asaras
kas neko vieglāku nepadara.

es skatos uz savām abām
un pasakos visam
es varu lēkt uz abām uzreiz
un vēl mazliet es spēju paciest visu sev apkāŗt! =)

14.08.13.
rūdolfa!

Mūžīgā sapņotāja..

Ir tik savādi
ikdienas staigāt pa pakāpieniem
pa tiem
ka, ja tā padomā -
- kas to, lai zin?
kas pa tiem staigājis
kas kāpis - augšā - lejā..

un šķiet,
reizēm ejot pa tukšo gaiteni
astoņos no rīta
kad steiga vēl tikai mostas
un klusums ir viss ko dzirdi
mani parņem tā sajūta
ka, ja tā padomā -
- kas to, lai zin
kādas varenas balles šeit rīkotas?
kādas tik dziesmas spēlētas?

un tikai aizraujas elpa
iedomājoties
kā būtu
ja šīs aukstās, baltās sienas runātu
- kas to, lai zin-
ko tad tās mums pateiktu -
par laiku, kas mainījies
par valdniekiem, kas valdījuši
par cilvēkiem, kas šeit dzīvojuši

un šķiet,
reizēm ejot pa tukšo gaiteni
astoņos no rīta
es iztēlojos sevi - kā vienu no tiem - mužīgajiem sapņotājiem...

15.04.13.
rūdolfa!

P.S. Dzejolis publicēts LLU avīzes "Plēsums" 2013.gada pavasara izlaidumā!

pēdējā pienene

Noplūc to pēdējo pieneni
to kurai pūkains areols apkārt
noplūc
lai es varu palaist
lai es varu nopūst
un vēja lai aizlido
un zemē no jauna ieaug..

noplūc to pēdējo pieneni
un uzdāvā to kādam -
kas pietrūkst
kādam
par ko domā
un vaļā negribi laist..

noplūc to pēdējo pieneni
un sauc par savējo.

28.04.13.
rūdolfa!

bezgalīgais solījums..

Vai viņš ir vēl vienas iespējas vērts?
uzdod šo jautājumu sev
un tam vienīgajam spoguļa attēlā

vai viņš ir tās n tās reizes vērts?
lai Tu vēl neskaitāmo reizi asaras lietu
matus ārā no savas galvas rautu?
un savus argumentus gaisā palaistu
un kur gan tie palika?
tie vakardienas vārdi,
un Tavas specīgās domas..
 - vien gaisā izgaisa
sienās ieauga
un šeit palika
bet Tu aizbrauci
un viņš ierāva Tevi savā miglā
savā pretīgajā mīklā
kurā izeju neredzēt kā savas ausis
kurā viss tik skaists un pūkains liekas
un viss tik salds..
saldi vārdi
salda dzīve
saldi mirkļi
un liekas
Tu salauzi viņam sirdi
bet tagad ielecot atpakaļ laivā
Tu uzliec plāksteri izdarītajam
itkā paildzinot laiku
lidz nākamajam brīdim
kad sapratīsi
kad pamodīsies
un atvērsi savas lielās gudrās acis
un atskarsi
ka blakus nav viņš, bet viņa ēna
tas cilvēks,
kuru kādreiz iemīleji ir kaut kur gaisā izplainējis
un tagad tev blakus ir ēna
viņa ēna.

un gribētos atzīt
ka Tu tāpat kā vinš
māki gudri runāt
bet pie kaut kāda punkta Tu itkā norausties
un neizdari pateikto
Tu nedari, kā teici
šķiet, Tu padevies savai iekšējai balsij..

nav nozīmes
vai būsi ar vinņu aiz žēluma
aiz iekšējām bailēm
vai vienkārši tāpat
lai gaidītu nākamo ento reizi, kad viņš
Tevi (rupji sakot) piečakarēs
un atstās kraujas malā vienu
jo
Tu vienā rītā piecelsies
un cilvēks Tev blakus vairs nebūs tas pats
cilvēks Tev blakus būs tikai ēna
pagātnes rēgs ar savu ento solījumu..

17.04.13.
rudolfa!

palagus burzot

kaut jūdzes jūs šķirs
šķiet
viņš vienmēr būs Tavā prātā
kaut vai kā mākslīga ilūzija
vai sapnis ko pati izdomā
un naktīs izsapņo

šķiet
tikai naktīs
kad visi iemieg
Tu piecelies
lai būtu ar viņu
savā pasaulē
tajā vienīgajā
kurā viņš redz Tevi tā, kā Tu pati to vēlies
un kā gan ne?
tas tač ir Tavs sapnis
Tavi noteikumi

un varbūt man ir grūti uz to noraudzīties
jo kura gan no mums abām pirmā iekrita viņa slazdos?
un paldies manam saprātam
ka izkulos no viņa saldajiem vārdiem
un tās sajūtas, ka kaut kas ar viņu sanāks..

Tu vari noraudzīties viņā
Sēžot blakus just viņa smaržu
Smieties par viņa jokiem
un sirdsdziļumos svilt
un acu priekšā redzēt sapni
sapni
kurā esiet kopā
rokās sadevušies guļiet pļavā
vai pusnaktī
palagus burziet
un kaut citiem tas liktos aplami
tieši tas ļautu sajust to garšu
ka
beidzot esi īstajā vietā, īstajā laikā..

17.04.13.
rudolfa!

akward

Sveiki!

Jā, es biju pazudusi - "ieslēgusies" 211.pa kreisi - bet nu sesija ir galā un vasara stāv manā priekšā ar plaši atvērtām rokām! yeee! Ir gājis krāsaini, bet vienā vārdā sakot - patīkami!

Dzeju neesmu nolikusi novārtā, bet nav pietikuša laika un drosmes tos te publicēt, bet tagad es noteikti to izdarīšu! :D

Lasi un baudi!

Jauku vasaru!

Tava Rūdolfa! 

ironijas platais smaids...

Sveiki!

Piedzīvoju šodien gandrīz izgāšanās vērtu momentu - aizgāju uz lekcijām ar kurpēm kājās un pasniedzējs mani pārsteidza, pateikdams : "Tagad iesim uz kūti!" Un es tikai pasmaidīju, protams, ka ar mani Tā notiek! Gribēju sajust pavasari un to arī saņēmu. Labi tikai, ka govis bija pazudušas un kurpes sasmērēt nesanāca. :D Laikam pirmo reizi savā dzīvē sajutos kā caca - ak, jel! :D

Man šķiet, ka labākais florbola spēles moments ir tas sekunžu vērtais klusums, kad bumbiņa ir iesista vārtos un visu acu skati ir pievērsti vārtiem. Galvās droši vien katram sava doma - tas, kurš iesit vai nu nespēj noticēt, ka beidzot ir iesitis vārtus vai arī ir tik pārliecināts, ka šie ir tikai kārtējie gūtie vārti, vēlviena maza trofeja, ko pievienot klāstam.. hm, bet man patīk! Patiešām, vērot kā viņi sacenšas un pūlas sasniegt savus mērķus. Likās, ka pat šodien bija skaista saspēle, bet atkal likās, ka tikai Nr.12. spēlēja no visas sirds, protams, nevar jau teikt, ka pārējie dzina luni - protams, ka nē! Bet gribas salīdzināt šo spēli ar klasisku filmu, kad liekas, ka viens (okey, varbūt dažreiz vairāki spēlētāji) ir tas galvenās lomas spēlētāji un pārējie ir otrā plāna aktieri, no kuriem daži varbūt domā, ko ēdīs vakariņās vai prāto, ko gan vispār viņi šeit dara. Labi, negribu nevienu nolikt, bet pavērojot florbola Sapņu komandu, patiešām liekas, ka viņi cenšas (labi, ja puse), bet kaut kas nesanāk, kaut kā trūkst, bet ko gan es varu teikt? Neesmu jau nekāda lietpretēja, es jau tikai spiežu pogas un cenšos visas muļķības(tās, kuras es savāru ) novelt uz savu matu krāsu. :D

Visā visumā šodiena pat ļoti interesanta. Paspēju aiziet pie govīm ar kurpēm kājās - gan jau, ka viņas mani tādā paskatā redzēja pirmo un pēdējo reizi, un paspēju uzspēlēt futbolu - diemžēl zaudējām 1. kursam, bet nu vismaz bija jautri!

Jauku vakaru vēlot,
Tava rūdolfa!

noziedējusī hemolīze

Sēžot man blakus Tu noziedi
šķiet, Tu aizver savus spārnus
paslēpies savā trauslajā čaulā
un tik ātri aizgriezies
rādot savu nomierinošo signālu
vienu no 16
kāds būs nākamais?
bēgsi no manis pa loku?
vai metīsies ārā pa logu?

šķiet, sēžot man blakus Tu noziedi
kā tulpe bez ūdens - Tu atdziesti
un pazūdi
klusi, klusi
mokoši

šķiet, sēžot man blakus Tu noziedi
savā pasaulē iebrien
tik jājautā - kāmdēļ Tu šeit ielīdi?
ja jau man garām skrien..

sēžot man blakus Tu noziedi
kā hemolīze pēc nedēļas - Tu pazūdi
kā tulpes bez ūens - Tu novīsti
Tu atdziesti
klusi, klusi
mokoši...

04.03.13.
rūdolfa!

2 vienā

Ir tik grūti sadzīvot ar saviem
iekšējiem dēmoniem
un tik grūti ir elpot
ar iekšēji vērstiem asumiem

atskaties
neatskaties
kāda gan nozīme?
ir nopirkta biļete
un ir parakstīts nerakstīts likums
pats liktenis smaida man sejā
grib redzēt kā es nokļūdos
gaida
kad es pieļaušu to pašu kļūdu
gaida un smaida
gaida un smaida

un man ir tik bail
iet caur tuneli
tuneli
caur kuru vienreiz jau ir iets
un tā galā
iegūts vien auksts ūdens uz galvas
nekas cits

biļete ir manās rokās
un ir tik sasodīti grūti
ar saviem iekšējiem dēmoniem cīnīties
kad kājas trīc
kad balss dreb
un zeme zem kājām kopā brūkt
un pēkšņi debesīs jūk

biļete ir manās rokās
un tunelis manā priekšā slejas
ir jau sācis krēslot
un šķiet
jau reiz ir iets šis ceļš
un es
diemžēl
es
zinu
kā tas beidzās

un tagad
jau atkal es stāvu ar biļeti rokās
tāpati situācija
citi ceļabiedri
tāpati situācija

pie kā pieķerties?
ar kuru dēmonu iet pirmo cīnīties?
lai veiksmīgi pienāktu rītdiena
un asaras nebūtu vienīgais mans ceļabiedrs


un es jūtu
kā zibens ātrumā
noslēdzos sevī
aizslēdzu durvis
un nelaižu nevienu iekšā

es jūtu
kā dēmoni virsroku ņem
un kā par mani tie smej
un es atceros
kā tu iedzēri
to sasodīto velna dziru
un es jūtu
kā tā aizmigloja Tev acis
kā aklu padarīja prātu
un galu galā
tu teici - piedod
un velnu par vainīgu sauci

jau vienreiz tam tunelim cauri es gāju
nebeidzās tas nearko labu
un šoreiz
dēmoni virsroku ņem
un ap mani dej
rokas augšā ceļ
un par vāju mani sauc
un galu galā
par gļēvu mani sauc..

liekas vienmēr ir tā ka
es ciešu viss vairāk
un liekas
ir tik sasodīti jocīgi
ka man sāp
kad esmu Tev klāt
bet kad neesmu
sāp vēl vairāk..


23.02.13.
rūdolfa! un greizsirdība

samazināšanās

un
pat
ja
tu mani māni

un
pat
ja
tu mani gribi pakļaut savām intrigām

tev tas neizdosies
nesanāks paķert mani zem ūdens
nolasīt manas domas

un
pat
ja
tu no visa spēka gribēsi atzīt acīm redzamo
es pretošos
itkā es rakstītu savu stāstu
un tu tikai vārdu pa vārdam dzēstu nost
es turpinātu drukāt
es neapstātos censties
lai tevi pārsteigtu atstātu
un tādu
ar savu ikdienas smaidu
kurā es tik ļoti vīlos..

23.01.13.
rūdolfa!

īsā atskaite

Sveiks, mans dārgais lasītāj!

Sen neesmu ko šeit rakstījusi. Varētu vainot "laika trūkumu", bet es cenšos to nesaukt par īsto iemeslu, jo patiesībā mācības - gulta ir viss, ko pēdējā laikā redzu :D.  Diemžēl arī dzejoļu rakstīšana pašlaik pakārtota otrajā plānā, jo vai nu esmu tādā diez gan sliktā garastāvoklī un uzrakstu kaut ko (kā citi to sauktu) depresīvu. Bet šajā blogā cenšos publicēt pozitīvo vai vismaz uz to pusi..

Februārī, jau otro gadu pēc kārtas piedalījos LLU Folkfestivālā. Lasīju savus 3 dzejoļus, kurus šeit var izlasīt (Baltās naktis, Aklām acīm ejot un Konīdija). Pašai jau ļoti patika kā nolasīju, un gan jau drīzumā varēs noskatīties ierakstu un pasmieties par sevi. Galu galā ieguvu - Veicināšanas balvu (nav ne jausmas, kas tajā ietiplst, jo līdz pasākuma beigām nepaliku) un krūzīti (kuru deva katram, kas uzstājās).

Protams, līdz ko "uzcepšu" ko svaigu, ielikšu šeit.. labs nāk ar gaidīšanu...

Ar Cieņu,
rūdolfa!

baltā - vēl neiemītā - taka

ejam ārā?
ejam ar mēli sniegpārslas ķert
ejam pikoties?
ārā draiskoties!

aizmirst ikdienas rūpes
lielos parādus

ejam ārā?
ar mēli aukstās pārslas ķert
lai noreibtu
un uz zemes eņģeļus veidotu
un uz brīdi sajustos kā viens no viņiem
tik balts
tik skaists

ejam ārā?
kad tik skaisti snieg
es aizmirstu
ka ziema
nav mans mīļākais gadalaiks
es aizmirstu
ka ziema
patiess man riebjas
es aizmirstu
savas rūpes
un savā priekšā redzu tikai skaistās sniega pārslas
un Tevi..

ejam ārā, ar mēli sniegpārslas ķert?
ļaut tām uzlaisties uz pieres
vaigiem
deguna
un tik ātri
tik ātri
izkust..

(ejam ārā?)

tikai saņem manu plaukstu
nelaid to vaļā
un ejam tālāk
pa šo balto
vēl neiemīto taku..
lai sniegpārslu lietus
mūs ietin savos apskāvienos
un tik ātri vēl nelaiž vaļā..
un tad,
varbūt mums izdosies
priekšā redzēt vienu no viņiem
skaisto, balto būtni
kura mums pamās ar galvu
un pavadīs pa šo balto - vēl neiemīto - taku..


28.01.13.
rūdolfa!

2012.gada atziņa! :D

Es neesmu kāmītis
kuru vari iebāzt būrītī
un nedēļu nebarot..

Es tādus kā tevi
ēdu kā pelmeņus
un dažkārt vēl (pa virsu) kečupu uzleju..

04.09.12.
rūdolfa!

īsā atskaite..

Sveiks, mans dārgais lasītāj!

 

Arvien pieķeru sevi pie domas - diez vai kāds šo blogu lasa? :D Bet gan jau, gan jau  (es sevi naivi mierinu). Piedod, ja sen neesmu ko publicējusi. Ar prieku varu pavēstīt, ka beigusies ir mana trešā sesija no 12! :D Ak, jel!

Pa šo neilgo laiku esmu paspējusi pārvākties no trešā uz otro stāvu, iepazinusi Bausku un ne tikai..

Šķirojot savus vecos papīrus, atradu savu 8.klases romānu, kurš sastāv no 6 lapām! :D Pārlasīju un izlēmu to pārrakstīt un paturpināt, lai beigās varētu lielīties, ka esmu uzrakstījusi vismaz vienu romānu par kuru pašai prieks! Sākums jau šķiet interesants, bet redzēs kā vēlāk būs..


P.S. Laimīgu Jauno 2013. gadu! (sun)

rūdolfa!

Colias myrmidone*

ak,
jel

tauriņi ir pamodušies

ak,
jel

tie tikko pacēlās spārnos
lidot vēl vienu mirkli
izjust to brīdi
vēl vienu silto sajūtu
kad nozīme ir tikai tam vienam
 - tev!

ak,
jel... :)

27.01.13.
rūdolfa!

* Colias myrmidone  (Esper, 1780) - Balteņu dzimtas tauriņš

izdegusi - pārdegusi

un
liekas
trūkst man elpas
enerģija izsīkusi
un šķiet
esmu pilnībā izdegusi

atdevusi sevi
domas
laiku
savu dārgo laiku

un
liekas
man vairs neko negribas
vien gulēt
gulēt
ietīties sapņos
aizmaldīties bezgalībā
un nekad
nekad
nemosties
neatvērt acis
un aukstumu just

neredzēt skumjas
salauztas sirdis
asiņojošu sevi

šķiet
man līdz nelabumam tas viss ir apnicis
un šķiet
tam nebūs gala
līdz es aizmigšu
un nekad
nekad
neatvēršu savas lielās, brūnās acis..

12.01.13.
rūdolfa!

Šis nav dzejolis par miršanu, Dieva dēļ - nepadomā tā! :D Tā droši vien ir tā sajūta - nogurums- no mācībām, sesijas un visa pārējā kas apkārt lidinās.. un vārdi ir tikai vārdi, vai ne?

ES un spītība

es ticu
pat tad kad līst
es ticu
pat tad

es zinu
vārdiem nav nozīmes
es zinu
pat tad

un nav vērts
paskaidrot
nav
saproti?

skatoties peļķēs
zaudēju laiku
sapratni
kur atrodos
kāpēc?
un kurp būtu jāiet tālāk?
kāds būtu mans nākamais solis?
itkā pareizā rīcība..

spļāviens peļķē
un
jau atkal
zaudēju laiku

es ticu
bet nav jau nozīmes
pat tad
kad tu turies pie manis
kad raugies
gaidi
kad es teikšu tos vārdus
kurus dzirdēt gribi
es ticu
pat tad

bet es zinu
nav jēgas izlikties
tik daudz mānīties
es zinu
pat tad

un
kad citi
kaktos salīduši
raugās naidīgām acīm
pat tad
es nejūtu sevi
iekšēji aizbēgu
aizslēdzu visas durvis
sadedzinu visus tiltus
un ļauju
ļauju
tev mani nenoķer
tev mani neaizskart
un nekad
nekad
vairs nesāpināt

kliedzot
- uz nekad neredzēšanos-
brienot purvus
es tikai turpinu
pielieku trīs punktes
čukstot
- aizmirsti-
es
es
izdzēšu tevi
no sevis

(pauze)

un pat tad
es ticu
ka
nekad vairs neatvēršu aizslēgtās durvis
un
tu
nekad vairs nestāvēsi man blakus(blakām).

29.12.12.
rūdolfa!

pati jau vien vainīga jeb savas vainas dēļ

aklām acīm ejot
es neredzu ziedošās tulpes
es nejūtu tikko izdīgušo zāli
un
es jau noteikti
neredzu tevi

aklām acīm ejot
es nejūtu aukstumu
es nejūtu arī karstumu
es esmu vēsa
akla sajūtām
akla savai dzīvei
problēmām
un jau noteikti
es neredzu tevi
vai arī negribu?

08.01.13.
rūdolfa!

P.S. Lai arī, cik interesanti(vai arī smieklīgi) tas neizklausītos, šis dzejolis radies iedvesmojoties no cita dzejoļa nosaukuma..

aklām acīm ejot...

pieliekot mēli pie karstas tējas
mm
kā apdedzinos
mm
kā apzinos
es daru to tīšām
es apzinos
būs sāpes
mūs mokas
un tik drīz no tā vaļā netikšu..

iedurot ar adatu pirkstā
mm
kā es saduros
ar sekundi - kad nesāp
un sekundi - kad ai, kā sāp!
un es apzinos
es daru to ar nodomu
es sevi pakļauju
kam sliktam
kam tādam
no kā tik drīz vaļā netikšu..

staigājot pa stikliem
mm
ai, kā es savainojojos
ļaujot stikliem savas pēdas skart
 mm
un tās sajūtas
vai tās sāpes
vai kas cits
viss kopā
vienalga
ir kas tāds
no kā tik drīz vaļā netikšu..

un tu vari mani apturēt
tējai - aukstu ūdeni pieliet
adatai - aso galu nolauzt
un
stiklus- manā ceļā novākt

un tu vari padarīt visu vēl grūtāku
tēju uz klēpja izliet
adatu sirdī iedurt
un
stiklus it visur izmētāt..

08.01.13.
rūdolfa!