ilgas

esi jūras krastā plaukstā paņēmis smiltis
ļaujot tām brīvi plūst
domājis
kā viegli
viss var pelnos pārvēsties

jā
jā
nekas nav mainījies

vēlaizvien
stāvot uz paaugstinājuma
trīcot
gaidot starta šāvienu
baidos
vairos
ielēkt
ar galvu pa priekšu
ūdens virsmu lauzt

jā
jā
nekas nav mainījies

vēlaizvien
skatos telefonā
zinot
ka nekā jauna nebūs
ne jaunas ziņas
ja nu vienīgi neatbildēts zvans
no satraM
bet tas jau nav gluži tas ko gaidu

jā
jā
nekas nav mainījies

vēlaizvien
ejot gulēt
atceros parādus
darbus
kurus vēl neesmu izdarījusi
un lielo slogu
kas uz sirds gulst

jā
jā
nekas nav mainījies

eņģelis smejas un atkārto
 - ko vairies?
no kā tu, mazā, baidies?
ej no sirds izkliedzies
ej
un nebēdājies!

un atsmejot
saku - labi
lai notiek
tikai šoreiz
palīdzi īstajam garāmgājējam
iet man garāmm
ieskatīties acīs
un atbildi saņemt
tā lai tas nav tika kārtējais
kārtējais ābols
kuru apēdu un miskastē iemetu
tā lai tas nav tikai šāds ne tāds
tāds
kuru negribas palaist
un tāds
kurš vēlvairāk negribēs palaist mani..

22.04.12.
rūdolfa!