piektdiena, 2013. gada 8. februāris

baltā - vēl neiemītā - taka


ejam ārā?
ejam ar mēli sniegpārslas ķert
ejam pikoties?
ārā draiskoties!

aizmirst ikdienas rūpes
lielos parādus

ejam ārā?
ar mēli aukstās pārslas ķert
lai noreibtu
un uz zemes eņģeļus veidotu
un uz brīdi sajustos kā viens no viņiem
tik balts
tik skaists

ejam ārā?
kad tik skaisti snieg
es aizmirstu
ka ziema
nav mans mīļākais gadalaiks
es aizmirstu
ka ziema
patiess man riebjas
es aizmirstu
savas rūpes
un savā priekšā redzu tikai skaistās sniega pārslas
un Tevi..

ejam ārā, ar mēli sniegpārslas ķert?
ļaut tām uzlaisties uz pieres
vaigiem
deguna
un tik ātri
tik ātri
izkust..

(ejam ārā?)

tikai saņem manu plaukstu
nelaid to vaļā
un ejam tālāk
pa šo balto
vēl neiemīto taku..
lai sniegpārslu lietus
mūs ietin savos apskāvienos
un tik ātri vēl nelaiž vaļā..
un tad,
varbūt mums izdosies
priekšā redzēt vienu no viņiem
skaisto, balto būtni
kura mums pamās ar galvu
un pavadīs pa šo balto - vēl neiemīto - taku..


28.01.13.
rūdolfa!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru