Jau atkal manī
kāds mani irda
nav miera
ne sekundi
ne mirkli
jau atkal gribas
gribas skaļi kliegt
bet nav jau jēgas
ja kliedzienus dzirdu tikai es
un neviens cits
un reizēm šķiet
ka ir jau par vēlu
lai jaunu sarunu uzsāktu
par vēlu lai jaunu lapu uzšķirtu
jo ir krietni par vēlu iet lapas grābt
kad tās zem aukstā sniega salst..
11.12.14.
rūdolfa!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru