nobrāztie ceļi

es gribu dzīvot viena
apnika dzīvot pēc noteikuma
 "šī ir mana māja -
mani noteikumi"

gribu savu mitekli
savus noteikumus
jaunība galvā?
vai izsalkuma sajūta sirdī
un alkas pēc lielākas patstāvības?

bet kur tad es likšos
tāda viena
un izsalkusi

bet varbūt tu būsi tas,
kas pabaros mani?
ne jau kā mazu bērnu
drīzāk, puspieaugušu
ar nobrāztiem ceļiem
un cauru sapni...

un varbūt tas būsi tu,
kas iedos man darbu
"lūk - dari to
dabūsi - naudu
nauda dos mitekli"
domāts - darīts
tikai nekas arī šoreiz nesanāca
pretī tikai aplamas cerības nāca
un aiz sienas tante Rutīna krāca

bet varbūt tu būsi tas,
kas aizmiglos acis
stāstos par rītdienu
un nebūs nozīmes
ne par māju
ne noteikumiem

būsi tu
un blakus es
virs galvas zilā debess
un pat pēkšņais cīruļputenis
nespēs mūs izšķirt
kaut sals pirksti
mums vienalga būs karsti

un varbūt tu būsi tas
kas iemācīs man manu sapni salāpīt
jo manus ceļus tu jau paspēji noskūpstīt..

21.03.12.
rūdolfa!