magones

Es gribu  garus svārkus
Dejot basām kājām
Skriet caur ziedošai pļavai
Un, pie velna!
Atpakaļ neskatīties!
Es gribu mūžīgi smaidīt
Bet, pie velna!
Tikai priekš sevis
Smaidīt sevis dēļ
Neviena cita

Es gribu izbaudīt mūžīgo pārticību
Pasauli
Kur neviens neredz manas asaras
Manas pārdegušās pastalas

Es gribu būt
Priekš sevis
Izplest savas rokas
Savus plašos spārnus
Un izvēlēties ko jaunu
Un šķiet
Nebūs nozīmes
Vai beigās teikšu
-    Kur tu biji?
-    Kāpēc neatrunāji mani?
Nē
Šoreiz būs savādāk
Kā Aija teiktu – citādāk

Es teikšu
-    Es nenožēloju
-    Es ļāvos
-    Es izbaudīju
-    Un šoreiz darīšu citādāk

Un es smaidīšu
Stāvot garajos svārkos
Un jaunās pastalās!

11.03.12.
Rū!