no sērijas "sen senos laikos"

-->

Kaut kad šogad bija iespēja piedalīties "Vecmāmiņu un mazbērnu" pasākumā, kurā pārstāvēju (kā jau vecākā) sevi kā vienu no četriem mazbērniem, protams kopā ar omi.. Tur kā pieteikuma anketu vajadzēja raktīt labos vārdus par vecmammu, ar kuriem "novest" visus līdz asarām.. Izlēmu padalīties ar uzrakstīto ar Tevi (vai Jums), nemaz nezinu, kas to visu lasa, bet gan jau ir kāds.. es ticu..

Nejautā, kapēc tik daudz mīļo vārdiņu un deminatīvu.. pūkainā ES..

...................................................................................................................

Mūsu mimmīte

            Gribētos teikt, ka mūsu vecmāmiņa jeb mimmīte ir pati labākā, bet kuram gan sava ome nav pati labākā un jaukākā?

            Mūsu mimmīte ir ļoti strādīga un čakla, jo viņas un opīša dārzs vienmēr ir sakopts, skaists un pats galvenais – ziedošs. Kad vasarā sakārojas zemenītes vai 1.septembrī vajadzīgas puķes skolotājām, mimītes dārzs mūs gaida atplestām rokām.

            Mūsu mimīte ir skaista, bet ne jau tikai ārēji! Protams, varam tikai apbrīnot, ka mimīte savā lieliskajā vecumā izskatās apburoši, tomēr visi mazbērni zina, ka mimmītei ir arī silta sirds, jo vienmēr tā mums izpalīdz jebkurās dzīves situācijās. Gan tēlojot sniegbaltīti ziemassvētkos un lieldienu zaķa palīgu lieldienās, gan atbalstot deju koncertos un dažādos izlaidumos.

            Veiksmīgas brīvdienas recepte ir došanās pie mimmītes pusdienās, jo tik garšīgas kotletes kā pagatavo mūsu mimmīte nekur citur nav iespējams nogaršot. Un ir apbrīnojami, ka omes plauktiņos vienmēr atradīsies tas, ko mazo sirsniņas vēlas – vai tas būtu maximas saldumiņš* vai kapučīno vai saldējums ledusskapī, mimmīte visu būs sarūpējusi, lai tikai visi būtu smaidīgi un laimīgi. Un tā arī ir mūsu mimmītes labākā īpašība – vēlme mums palīdzēt un pārsteigt brīžos, kad mēs to vismazāk gaidām!

            Tā kā vecākā mazmeita, Rūdolfa, brīvos brīžos raksta dzeju, ir uzrakstīts dzejolis par mimmīti. Iespējams, tas neatspoguļo visas labākās mimmītes īpašības, tomēr tas ir patiess un raksturo omes lielo ieguldījumu Rūdolfas dzīvē.

Pirmizrāde.

Piecas tavas krunkas

Liek man sabīties

Liek redzēt sāpes

Visdziļākos pārdzīvojumus

Acis kā spoguļi

Kā apdegušas vēstures lapas

Rāmi kvēl

Bet cik ilgi vēl?

Cik ilgi tu klusēsi?

Nenometusi čaulu dzīvosi savā sulā?

Piecas tavas krunkas

Liek man justies savādai

It kā es būtu skatītājs

Savas dzīves baudītājs

Kas 19 gadus sēž pirmās rindas vidū..

Popkorns – laimes asakas

Sāļais „uzkožamais” – bēdas, asaras

Kabatā biļete

Un tikai jāgaida

Kad kāds to pārbaudīt sāks

Jo varbūt es noraugos uz citu izrādi

Varbūt esmu sajaukusi zāles

Iedzērusi pārāk daudz miegazāles

Redzu

Tavas piecas krunkas

Ar sniegu apsnigušās lūpas

Uz zemes šīs nebūs neviens

Kam sāpētu vairāk kā tev

Un nepietiktu

Ja visa pasaule rokās sadotos

Visu lūgšanas piepildītos

Man tikai žēl

Ka nepazīstu sevi

Tā

Kā tu pazīsti un redzi mani

04.03.12.

Rūdolfa!

* Maximas saldumiņš - cepums ar iebiezināto pienu šokolādes glazūrā.