kad slāpst..

neskaties uz mani
ar tām suņu skumjajām acīm
pirms nāves devas
pirms sasaldēšanas
pirms visam pielikts punkts
pirms nekam vairs nebūs jēgas

tikai aukstums
tikai neaptverams sniegs
uz peļķēm nolaižas
uz rētām sāli uzber
ar žēlumu noglāsta
ar skaudību pavada
un galu galā (kāds pārsteigums!) - pamet

tikai pirms nosaki
tos ledus saltos vārdus
pirms nolec no tilta
pamosties
atspied modinātāju
un (manis dēļ) padomā vēl
pārdomā
un nesoli
manis dēļ
nesoli
to visu
ko solījuši pamestie

vienkārši norij tos vārdus
jo solījumi ir tikai vārdi
kurus gaisā palaižam
kā balonus
kā papīra lidmašīnas
un kur tās visas nolaižas Dievs vien zina
bet visticamāk
iekritīs tās dubļos
un vērtības tām būs vairs niecīgas
un galugalā
no sākuma tu raudāsi
tu kritīsi izmisumā
un matus no galvas plēsīsi
bet beigās
pēc  kāda laika
tu pasmiesies
un vārdiem neticēsi
tos palaidīsi garām
neķersi katru lidmašīnu
ļausi tai lidot
un paies laiks
un arī cerība nomirs
tā cerība
ka kaut kas mainīsies
vējš nosēdinās lidmašīnu skaistā pļavā
un vārdiem jēga būs
bet tie ir maldi
pusnakts saldie sapņi
pēc kuriem jūtama sajūsmas un prieka pēcgarša
bet arī tā pāriet
kā viss uz šīs mazās pasaules..

24.09.12.
rūdolfa!