LIETIŠĶAIS PIERĀDĪJUMS - rudā pēda

Viena mana matu cirta
guļ uz tava spilvena
guļ uz tava palaga
kvēl tava pieskāriena
deg tava skatiena

es esmu izmukusi no tavas dzīves
tikai atstājusi pēdas
savas rudās matu cirtas
un tu vari tās ienīst
tu vari tās vienu pēc otras ārā mest
bet tās atgriezīsies
tās vējā aizlidos
atlidos atpakaļ
un ko nu?

es esmu izmukusi no taviem apskāvieniem
esmu atpinusi to kamolu
kuru tik grūti norīt
kuru tik grūti atrīt
un tomēr
viena nevainīga matu cirta
vēro
ikkatru tavu soli
ikkatru vārdu ko saki
tā jūt
tavas vibrācijas
tavas suņa acis
un reibinošo smaržu

manas matu cirtas
manas rudās matu cirtas
ir tas
kas palicis pie tevis
un vari vienu pēc otras ārā mest
un tomēr
vienu pēc otras paceļot
kā kādu atmiņu atminot
neaizmirsti
(ka)
kāda mana daļa vienmēr būs pie tevis
kaut vai viena nevainīga matu cirta
vai tomēr
kripata manas sirds..

30.11.12.
rūdolfa!