pretrunas

Kā būtu ja mēs uzspēlētu spēli?
To vienu vienīgo
Kurai
Nav balvas
Nav naudas
Tikai bezgaumīgas baudas

Kā būtu,
Ja tu piekristu?
Vienai reizei
Izspēlētai spēlei?

Nav noteikumi
Nav pārkāpumi
Tikai jauni atklājumi
Solis uz priekšu
Divi atpakaļ
Met kauliņu
Un klusībā skaiti pantiņu
Lūgšanas
Kuras pasargātu no sakāves

Šai spēlei nav sākuma
Nav arī beigu
Tikai pašplūsmas straume
Uz galvas līst
Plūst
Un parauj līdz sajūtas
Uzvaras
Pēdējās vietas asaras
Šai spēlei nav uzvarētāju
Nav arī zaudētāju
Tikai ieguvēju
Met, draugs, nākamo kauliņu,
Un sacer pantiņu
Par rītdienu
Lai tā smaidīgāka par šodienu
Lai pareizie skaitļi izkristu rīt
Nenāktos lepnuma asaras rīt

Kā būtu ja  mēs uzspēlētu to spēli?
Jā, to
Kurai nosaukuma nav
Kurai noteikumu nav
Un uzvarētāju
Vai zaudētāju
Tikai ieguvēju
Un nekādu rāmju
vai robežu


Nav
Tas viss izgaisis
Pelni izkūpējuši
Un aiz sevis atstājuši kauliņu
Spēles būtību
Raksturu
Uzbūvi
Skeletu

Nāc,
Uzspēlē ar mani to spēli
Man apnika vienai
Smilšu pilis celtās jaukt
Ļaut
Lai kauliņš sadragā to

Bet varbūt tev taisnība
Paliec, tai ēnā
Nerādies manās acīs
Paslēpies
Un piecus soļus atkāpies
Un manās acīs nerādies
Neuzdrošinies
Manos sapņos uzrasties

Un būtu tik jauki
Ja tevi varētu izdzēst
 kā zīmuļa pēdas
Viegli un bez liekiem līdzekļiem

Un lai paliek
Aizmirsti par spēli
šo un iepriekš rakstīto
cilvēki nemainās
lai kā man gribētos
lai kā vēlētos…

27.05.12.
rūdolfa!