par nebēdnību

par neko
par neko šoreiz ir mans stāsts
nu godīgi
par neko

nav atskaņu
nav domu
ir tikai
meldiņš uz mēles
un aptumsums prātā

pat sirdsapziņa klusē
laikam apvainojās
par neko

jau pienācis maijs
laiks
kad gribas saņemties un padoties reizē
kad gribas aizmest visu pa gaisu
pēc tam salīmēt salauzto

jau pienācis laiks
kad odu
vairāk kā domu

laiks
kad smaidīt gribas
vairāk kā runāt
kad prātīgāk ir paklusēt
un aiziet garām

laiks
kad gribas saplūkt visas stacija tulpes
it sevišķi tās dzeltenās
mm
manī sāk plosīties nerātnība
kāre darīt ko neatļautu
pārkāpt likumu
tikai šo vienu reizi

un kā dēļ?
puķu!
manu mīļāko {pietam}

par neko ir šis stāsts
par nebēdnību
izpūrušiem matiem
un pavasara skūpstu

15.05.12.
rūdolfa!