muļķīgs skatiens pagātnē
tāds itkā nevainīgs smīns
un tāda vilšanās
sevī un pārējos
vairāk gan sevī
un tad
negaidīts sitiens pakrūtē
atgādina tikai vienu
manu dzīvību
manu apdzisušo degsmi
zem akmens apslēpto cerību
un šķiet
pa ilgiem laikiem
skrienot pa pļavu
atradu īsto akmeni
pacēlu to
pie lūpām pieliku
un kā ieelpotu ceriņu smaržu
es sajutu
brīvību
aizlidojušo drosmi un neatlaidību
adatu ņēmu
un saules diegiem šujot
salāpiju dusmās un asarās izpostīto,
saliku atpakaļ
visu pa plauktiem izmētāto
un uz brīdi apstājos
ieslēdzu pauzes režīmu
ieelpoju
sev par prieku pasmaidīju
un atskārtu
melns nav tik melns
kā es to mālēju
vai zemapziņā iztēlojos
es atskārtu
ka nedrīkstu izdegt
vai vēl sliktāk - pārdegt
no pārlieku lielas centības
vēlmes
visu laikā paspēt
jo es tāpat esmu es
es tāpat esmu es
un neviens cits
pilnīgi ne viens
manā vietā nedomās,
neatbildēs anatomiju pie Kovīša
nepateiks kurā vietā linus labāk sēt
un vai vispār ir jēga tā skriet
tik uz priekšu
tik uz priekšu
jo ir jāmāk apstāties
sevi piebremzēt
un pauzes režīmu ieslēgt
jo tāpat es esmu es
un tu
nu jā,
tu esi tu
** easy
breezy
beautiful -
cover girl
04.06.12.
rūdolfa!
*Paldies iaradaM, kura izdomāja nosaukumu šim dzejolim!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru