konīdija

atnāc un sapurini mani
aizrauj aiz rokas
un liec smaidīt
neļauj lūpu kaktiņus uz leju vilkt

atnāc un sapurini mani
liec dejot
liec ap māju skriet
vai skaļi smieties

atnāc un sapurini
gulēt aizliedz
tikai cel
un uz priekšu vel

aizdedz manī to sveci
iededz liesmu
uzšķil dzirksti
to klikšķi
kas dzīvu visu padara

atnāc un sapurini mani
aiz matiem parauj
manā ausī iekliedz
lai es sadzirdu
lai es jūtu
lai es zinu
ka esmu kādam vajadzīga

sapurini mani
mīli mani
nesoli pilis manā priekšā celt
nesoli neko
tikai esi
man blakus
aiz muguras

esi tas plecs
uz kura nopūsties
uz kura asaru noliet
un kuru iemīlēt

atnāc uz manu trīssimt ceturto pa labi
un sapurini
un nesaki - ka viss būs labi
tikai
esi blakus
un saki - es esmu ar tevi
pa šo taku
es iešu ar tevi
un tev nav no kā baidītes,
te esmu es
un tu
un plašais debesjums
un zvaigznes
un visums aiz kura patverties

pa šo taku
iesim abi
un gan jau būs jau labi...

10.10.12.
rūdolfa!