sarkanās kļavas lapas

liekas
kaut kas trūkst
liekas
visas lietas kaut kur zūd

liekas
laiks man pa priekšu skrien
un es tikai lūdzos
lai tas lēnāk skrietu

liekas
rudenis ir pienācis
manā istabā ienācis
un jūtos
tik slapja

 - kas iekakājis tavā smilšu kastē?
eņģelis jautā
un es pat nezinu atbildi
varbūt tas bijis laiks
kas pa priekšu neizsakāmi ātri skrien
vai arī tā mazā sajūta
es daru un daru
un tas nekam neder
klucīši kopā  neturas
ne ar magnētu
ne ar līmi

liekas
manas iekšas izrautas
liekas
manī tāds tukšums mitinās
un nav ar ko to aizpildīt
lācim ir skaidas
man pašlaik tikai asaras
kas pašas no sevis skrien
cenšas laiku panākt..

liekas
kāds iedūris nazi
un laukā neņem
un tā sāp
tas tā sāp
ka pakliegt nevari
ka paskriet nevari
tikai klusēt
mokoši paciest visu uz savas kailās ādas
un rakstīt dzejoļus
kuri ārēji klusē
iekšēji - kliedz
kā mana būtība
mana sirds

liekas
es stāvu tai otrā krastā
uz tās klintis
un tikai vēji mani skar
tikai vēji mani glāsta
un aptver no visām pusēm..

liekas
rudens ir pienācis
un ar netīriem zābakiem manā istabā ienācis
un raugās manās acīs
un nesaprot
kas noticis
kas manu smilšu kasti izārdijis
kas manu paradīzi izpostijis..

liekas
zaglis
manu sirdi naktī nozadzis
un dziļi mežā paslēpis
vai arī
zem zemes kaut kur apracis
jo es nejūtu sauli
nejūtu ledu
un to mazo sajūtu
ka viss atkal ir labi..

10.10.12.
rūdolfa!