deja vu

esmu ieslēgta kubikā
tajā krāsainajā rubikā
vai arī kā to sauc
nu tas, kas prātu jauc

vari beigt aizbildināties
savus vienādos scenārijus manā priekšā citēt
nav vērts
nav jēgas laiku veltīt mulķībām

un es varu pretī spirināties
kliegt un reizē bēgt
bet no taisnības neaizbēgšu
tā ,kā spoks seko man 
un  es varu tikai uzjautrināties
bezgalīgi smieties
un visam pielikt punktu
un izmisumā spiegt
un izmisumā asaras liet
ar kuru galu es domāju?
kad ieskatos ne tajos
kad iemīlos ne tajos
kad sasit mani tie
kuri nav manis cienīgi
un es varu tikai uzjautrināties
un izmisumā spiegt
kliegt un darīt visu pārējo

kad  iestājas cita fāze
gribas paspēlēt spēlītes
klusībā paskatīties uz to visu no malas
un domāt savādāk
un tā no  malas skatoties
nav izejas
nav logu
pa kuru izmukt
ir tikai vienas durvis
bet arī par tām ir jāmaksā
pieliekot visam punktu

un šķiet
tā arī es darīšu
jo visam ir savas robežas
un man patiešām ir jātiek ārā..

01.12.12.
rūdolfa!