aklām acīm ejot...

pieliekot mēli pie karstas tējas
mm
kā apdedzinos
mm
kā apzinos
es daru to tīšām
es apzinos
būs sāpes
mūs mokas
un tik drīz no tā vaļā netikšu..

iedurot ar adatu pirkstā
mm
kā es saduros
ar sekundi - kad nesāp
un sekundi - kad ai, kā sāp!
un es apzinos
es daru to ar nodomu
es sevi pakļauju
kam sliktam
kam tādam
no kā tik drīz vaļā netikšu..

staigājot pa stikliem
mm
ai, kā es savainojojos
ļaujot stikliem savas pēdas skart
 mm
un tās sajūtas
vai tās sāpes
vai kas cits
viss kopā
vienalga
ir kas tāds
no kā tik drīz vaļā netikšu..

un tu vari mani apturēt
tējai - aukstu ūdeni pieliet
adatai - aso galu nolauzt
un
stiklus- manā ceļā novākt

un tu vari padarīt visu vēl grūtāku
tēju uz klēpja izliet
adatu sirdī iedurt
un
stiklus it visur izmētāt..

08.01.13.
rūdolfa!