izdegusi - pārdegusi

un
liekas
trūkst man elpas
enerģija izsīkusi
un šķiet
esmu pilnībā izdegusi

atdevusi sevi
domas
laiku
savu dārgo laiku

un
liekas
man vairs neko negribas
vien gulēt
gulēt
ietīties sapņos
aizmaldīties bezgalībā
un nekad
nekad
nemosties
neatvērt acis
un aukstumu just

neredzēt skumjas
salauztas sirdis
asiņojošu sevi

šķiet
man līdz nelabumam tas viss ir apnicis
un šķiet
tam nebūs gala
līdz es aizmigšu
un nekad
nekad
neatvēršu savas lielās, brūnās acis..

12.01.13.
rūdolfa!

Šis nav dzejolis par miršanu, Dieva dēļ - nepadomā tā! :D Tā droši vien ir tā sajūta - nogurums- no mācībām, sesijas un visa pārējā kas apkārt lidinās.. un vārdi ir tikai vārdi, vai ne?