ES un spītība

es ticu
pat tad kad līst
es ticu
pat tad

es zinu
vārdiem nav nozīmes
es zinu
pat tad

un nav vērts
paskaidrot
nav
saproti?

skatoties peļķēs
zaudēju laiku
sapratni
kur atrodos
kāpēc?
un kurp būtu jāiet tālāk?
kāds būtu mans nākamais solis?
itkā pareizā rīcība..

spļāviens peļķē
un
jau atkal
zaudēju laiku

es ticu
bet nav jau nozīmes
pat tad
kad tu turies pie manis
kad raugies
gaidi
kad es teikšu tos vārdus
kurus dzirdēt gribi
es ticu
pat tad

bet es zinu
nav jēgas izlikties
tik daudz mānīties
es zinu
pat tad

un
kad citi
kaktos salīduši
raugās naidīgām acīm
pat tad
es nejūtu sevi
iekšēji aizbēgu
aizslēdzu visas durvis
sadedzinu visus tiltus
un ļauju
ļauju
tev mani nenoķer
tev mani neaizskart
un nekad
nekad
vairs nesāpināt

kliedzot
- uz nekad neredzēšanos-
brienot purvus
es tikai turpinu
pielieku trīs punktes
čukstot
- aizmirsti-
es
es
izdzēšu tevi
no sevis

(pauze)

un pat tad
es ticu
ka
nekad vairs neatvēršu aizslēgtās durvis
un
tu
nekad vairs nestāvēsi man blakus(blakām).

29.12.12.
rūdolfa!