Pat,
ja tava galva ir vienīgais,
kas vēl turas uz šī ūens..
pat,
ja kājas vairs neaizskar zemi..
pat,
ja liekas,
ka vairāk nav ko tevī lauzt,
jo esi sasista līdz sirds dziļumiem..
skaties zvaigznēs
apbrīno mēnesi
un veries plašājās debesu zīmēs
un nopūt šo bēdu sveci
iededz jaunu
uzšķil sevī to liesmu
kāro, straujo, bezgalīgo
uzšķil sevī dzīvību
kvēlo, mīlestības pilno
skaties zvaigznēs
un nešaubies
tu esi starp savējiem,
starp tiem
kas tevi uztutēs..
un tev
bez šaubām - ir plec uz kura atlaisties
uz kura nolaist asaru
un galu galā
plecs - uz kura atvilkt elpu
un pēc garā lietus
ieraudzīt varavīksni
un cerību tuneļa galā.
09.12.12.
rūdolfa!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru