Šodien katastrofas lekcijā es un bezdelīga izdomājām jaunu spēli, es uzrakstu rindiņu un viņa turpina, rakstot pirmo, kas iešaujas prātā.. Tā nu radās mazs ziemas brīnums..
Starpcitu, sveicu bezdelīgu, kura pievienojas lielajam dzejoļu rakstītāju pulkam! Salut djetka! =D
Mazs ziemas brīnums
Ārā, bezgalībā, snieg
Un sirds man nežēlīgi skumst
Miljoniem gabalos tā lūzt
Kā sniegpārsliņas vieglām kūst
tā domas manas pie tevis plūst
Un dvēsele lēnām prātā jūk
uz visām pusēm sajūtas mūk
Tikai spārni dvēselei lauzti
Lidot tai nav ļauts
Palīdz tikai cerība un ticība
krūtīs pukstošajā sirdī
Un tā sadzīs, ar laiku sadzīs
un sāpes ar laiku pazudīs
Tāpat kā pāries šis bezgalīgais sniegs..
13.12.12.
rūdolfa! un bezdelīga
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru