plaukstas nospiedums..

Starp tevi un mani
gara, gara upe tek
starp tevi un mani
kopā ceļi neved
tie nez kāpēc krustojas
bet uz pavisam neilgu laiku
tikai tik ilgi
cik tauriņš izpleš spārnus,
lai paceltos
un tālumā aizlidotu...

starp tevi un mani
ir klusums
folikuls ar koloīdu
un manas naivās cerības

starp tevi un mani
ir bezgalīgi tāls ceļš
kuru nav man pa spēkam noiet
un,
lai to noskrietu
pat ar manu mūžu nepietiks..
laiks atpakaļ patīts tiks
un ledus upē lūzīs
un aukstais ūdens apņems mani
tas ieaijās pirms miega
pirms dziļās ziemas snaudas
un uz ledus
tik vien
kā manas plaukstas nospiedums
kā atvadu skūpsts
gaidīs tevi
tavus soļus
tavus pieskārienus
un silto dvašu
kas atkausēt mani spēs
kas pamodināt ļaus..

starp mani un tevi
tik vien kā viena vasara
tik vien
cik nodejot
un pie pārējām platēm novietot

starp mani un tevi
tik vien kā gaiss
auksts
auksts
ledains

un uz ledus
tik vien kā manas plaukstas nospiedums
kā atvadu skūpsts
kuru tavas lūpas,
kvēli sūrstot,
skumst..

17.12.12.
rūdolfa!